2022. gadā inflācija satricināja Eiropas Savienības (ES) valstis, daudzviet sasniedzot četrās desmitgadēs nepieredzētu līmeni. No 1997. gada līdz 2021. gada beigām ES augstākā gada inflācija bija 4,4%, šo skaitli sasniedzot 2008. gada jūlijā.
Taču 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5%. Pēc šī sasniegtā maksimuma inflācija sāka kristies, bet 2023. gada jūnijā tā ES aizvien bija 6,4% .
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2023. gada mākslīgā intelekta un darba tirgus ziņojumu, Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.
Cenas sāka pieaugt 2021. gadā, ko veicināja straujā atgūšanās no pandēmijas un ar to saistītie piegādes ķēdes sastrēgumi. Pēc tam, 2022. gada laikā, Krievijas kara pret Ukrainu ietekme atkal dzina inflāciju uz augšu.
Šobrīd mājsaimniecības cīnās, lai tiktu galā ar dzīves dārdzības krīzi. Dati liecina, ka gandrīz visās ES dalībvalstis pēdējā gada laikā ir pieaugusi vidējā alga, taču šis pieaugums ir bijis nominālā izteiksmē, citiem vārdiem sakot, tajā netiek ietverts inflācijas efekts.
Ja ņem vērā inflācijas ietekmi, tad 2023. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, reālā stundas darba samaksa pēdējā gada laikā bija samazinājusies 22 no 24 Eiropas valstīm. Tas nozīmē, ka nominālās algas pieaugums bijis mazāks par inflāciju, izraisot reālās algas kritumu.
Reālā stundas darba samaksa no 2022. gada līdz 2023. gada pirmajam ceturksnim pieauga tikai Beļģijā (par 2,9%) un Nīderlandē (par 0,4%).
Reālās algas kritums šajā periodā svārstījās no 0,8% Luksemburgā līdz 15,6% Ungārijā.