Vidēji 72% mājokļa kredītņēmēju ikmēneša maksājums nav pieaudzis vairāk par 100 eiro, un 60% līgumu gadījumā mēneša maksājums ir mazāks par 350 eiro, liecina asociācijas dati.
Kredītportfeļa analīze liecina, ka kavētāju skaits nepārsniedz 0,5%, un šobrīd tas nepieaug. Iespējamais grūtībās nonākušo kredītņēmēju skaits pārskatāmā nākotnē nevarētu pārsniegt 1%, ja vien ECB likmes netiek celtas būtiski.
Ikmēneša maksājuma īpatsvars (DSTI) pret ienākumiem kredītņēmējiem vidēji portfelī ir mazāks par 25%, salīdzinot ar 40% maksimālo slieksni.
Vienlaikus FNA aicina Latvijas Banku un Finanšu ministriju viest skaidrību saistībā ar priekšlikumiem par veidu, kā sniegt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem.
"Asociācija izprot pievērsto uzmanību procentu likmju pieaugumam, ko ietekmē Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi," teikts FNA paziņojumā.
"Saprotam, ka dažiem aizņēmējiem ikmēneša maksājumi var kļūt nepanesami. Tomēr katrs šāds gadījums jāizvērtē individuāli, atbalstu piešķirot pēc noteiktiem kritērijiem, vērtējot klientu uzkrājumus un ienākumus. ES un Latvijas tiesību akti skaidri paredz, kādos gadījumos kredītu uzskatīt par pārskatītu (forborne exposure) un kad to atspoguļot kredītņēmēja kredītvēsturē," norāda asociācija.
"Ja tiek virzīti lēmumi par individualizētas pieejas aizstāšanu ar vispārēju procentu likmju samazināšanu pēc noteiktiem kritērijiem, tad ir nepieciešams arī noteikt, ka tas negatīvi neietekmē kredītņēmēja individuālo kredītvēsturi. Jāņem arī vērā, ka Euribor procentu likmes vispārēja ierobežošana ar likumu var nozīmēt, ka bankas var beigt kreditēt (izsniegt jaunus kredītus), jo ekonomiski izdevīgāk ieguldīt citos instrumentos ar zemāku risku un augstāku procentu likmi, kas nav ierobežota," norāda FNA.
Lemjot par pasākumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam, jāņem vērā faktiskā situācija, kas ir pamatota ar datiem, uzsver FNA. Lai arī kredītportfelis ir ar pieaugošu tendenci, Latvijas iedzīvotāju kopējais aizņemšanās līmenis ir zemākais ekonomiski attīstīto valstu vidū. Tādējādi ECB procentu likmju palielinājuma negatīvā ietekme Latvijā ir sagaidāma mazāka nekā pārējās OECD valstīs, uzskata asociācija.