Stājies spēkā spriedums par 15 miljonu eiro piedziņu no 'Latvijas Krājbankas' bijušās valdes  (226)

Līdz ar to spēkā stājas Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 18. aprīļa spriedums. Kasācijas sūdzības bija iesnieguši "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi un viņu pārstāvji.

Izvērtējot kasācijas sūdzībās minētos argumentus, senatoru kolēģija atzina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Tādējādi ir Civilprocesa likumā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Lietā kā atbildētāji ir septiņi bijušie likvidējamās "Latvijas Krājbankas" valdes locekļi – Ivars Priedītis, 13. Saeimā ievēlētais Mārtiņš Bondars (AP), Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. "TV3" ziņas pērn janvārī vēstīja, ka tiesa ir apķīlājusi Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt zaudējumus šajā lietā.

AT skaidro, ka argumentus par Komerclikuma 169. panta nepareizu piemērošanu un iztulkošanu kasācijas sūdzības iesniedzēji saista ar to, ka apgabaltiesa nepareizi interpretējusi jēdzienu "krietns un rūpīgs saimnieks", bez ievērības atstājusi ekonomiskās krīzes aspektu, to, ka likvidējamās sabiedrības bijušie valdes locekļi, izsniedzot aizdevumus, paļāvās uz atbildīgo speciālistu sniegto informāciju, darījumus neslēdza savā labā, bet labā ticībā, kas noveda pie "biznesa neveiksmes", un tādēļ atbildība minētās normas izpratnē neiestājas.

AT senatoru kolēģija atzīst, ka šādi kasācijas sūdzības iesniedzēju apgalvojumi ir pretrunā pārsūdzētā sprieduma argumentācijai, faktiskajiem apstākļiem un judikatūras atziņām. Senāta spriedumos par valdes locekļu atbildību ir atzīts, ka situācijā, kad valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei, un lietā ir pierādīts, ka sabiedrībai ir nodarīti zaudējumi, konstatēta cēloņsakarība starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, nav tiesiskas nozīmes apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu, neuzmanību.

Valdes loceklis var atbrīvoties no atbildības vienīgi pierādot, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, bet ja to pierādīt nespēj, viņa vaina ir prezumējama. Ja valdes loceklis, izpildot viņam uzticētos sabiedrības vadīšanas uzdevumus, rīkojies pretēji normatīvo aktu prasībām, tad nav pamata runāt par šādas darbības atbilstību krietna un rūpīga saimnieka mērauklai.

Atsaucoties uz atziņu no Senāta 2019. gada 24. aprīļa sprieduma lietā par valdes locekļa atbildību un zaudējumu nodarīšanas brīdi (SKC-46/2019), kasācijas sūdzības iesniedzēji nepamatoti centušies sašaurināt tās tvērumu, jo citējuši tikai daļēji. Proti, neņemot vērā, ka valdes locekļa kā krietna saimnieka rūpības trūkums saistīts ne tikai ar savā labā slēgtiem darījumiem, bet arī ar rīcību, kas pretēja normatīvo aktu prasībām, kā arī ar rīcību, ar kuru pieļauta tādu darījumu slēgšana, kuru rezultātā paredzami zaudējumi, nevis peļņas gūšana.

Pārējie argumenti kasācijas sūdzībās, tostarp norādes uz Civillikuma nepareizu piemērošanu, apstrīdot prasītājai nodarīto zaudējumu apmēru, kā arī to, ka tiesa spriedumā nav izvērtējusi debašu runā izteiktos atbildētāju apsvērumus, pēc būtības vērsti uz pierādījumu un lietas apstākļu izvērtēšanu no jauna, kas neietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē.

Senāts atzīst, ka apelācijas instances tiesas secinājumi ir balstīti uz vispusīgi noskaidrotiem lietas izspriešanā nozīmīgiem apstākļiem, pierādījumu izvērtējumu to kopumā un konkrētu darbību/bezdarbības kvalificēšanu par tādām, kas neatbilst saprātīgai komersanta praksei, prasītājas interesēm un līdz ar to krietna un rūpīga saimnieka mērauklai. Senāts uzskata, ka apelācijas spriedumā ir sniegta pierādījumu analīze, konstatēto apstākļu juridiskais novērtējums un atbildētāju izvirzīto argumentu izvērtējums tiktāl, ciktāl tas nepieciešams lietas pareizai izspriešanai.

Runājot par lietas apstākļiem, AT atgādina, ka "Latvijas Krājbankas" administrators "KPMG Baltics" prasību pret septiņiem bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.

Strīda pamatā ir divi aizdevumi, kurus pieļaujot, administratora ieskatā, valde rīkojusies nesaimnieciski. Viens bija 2,4 miljonu eiro aizdevums Nīderlandes Antiļu salās reģistrētai kompānijai jahtas iegādei, otrs – vairāk nekā 20 miljonu eiro aizdevums nekustamā īpašuma attīstīšanai Sanktpēterburgā. Darījumi bankai nesuši zaudējumus, un prasītāji uzskata, ka banka nav pārliecinājusies, vai kompānijas naudu varēs atdot.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2017.gada jūnijā nosprieda solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no atbildētājiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma izsnieguši aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.

Atbildētāji pirmās instances spriedumu pārsūdzēja. Skatot lietu apelācijas kārtībā, Rīgas apgabaltiesa 2019. gada 18. aprīlī pilnībā apmierināja administratora "KPMG Baltics" prasību pret bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem par 15 466 981,50 eiro solidāru piedziņu.

Bijušais "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājs Priedītis savu vainu civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem neatzīst. Viņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka šāds tiesas lēmums rada precedentu, lai jebkuras bankas jebkuru esošo vai bijušo valdes locekli varētu padarīt maksātnespējīgu.

Tikmēr Bondars tiesas procesu par līdzekļu piedziņu saistībā ar "Latvijas Krājbankas" izsniegtajiem kredītiem nodēvējis par politisku vēršanos pret viņu.

Tāpat vēstīts, ka 2011. gada nogalē "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu "Latvijas Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.

"Latvijas Krājbankas" kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Priedītis, bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011. gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.