Kaspars Rožkalns - 3
Foto: DELFI

Jaunais Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns amatā stājās šā gada 20. janvārī – pēc tam, kad ilggadējais iestādes vadītājs Andris Ozols neizturēja konkursu uz amatu. Rožkalns darbu LIAA sāka 2015. gadā kā pārstāvniecību vadītājs Šanhajā, Ķīnā, pēc tam Vācijā. Intervijā portālam "Delfi" Rožkalns stāsta par savu redzējumu, kas būtu darāms, lai Latvija varētu piesaistīt vairāk investīciju, un uz kurām nozarēm fokusēties. Tāpat viņš novērtē "Magnetic Latvia" zīmola spēju un atklāj, ka tiek vērtēts, ko darīt ar "Magnetic Latvia" stendu Rīgas lidostā, kas šobrīd sevi īsti neattaisno. Turklāt joprojām notiek kriminālprocess saistībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) par, iespējams, izkrāptajiem līdzekļiem organizētajās tirdzniecības misijās.

LIAA vadītāja amatā esat gandrīz mēnesi. Kas būtu saglabājams iestādē, un kādās jomās plānojat izmaiņas?

Īstenībā diezgan daudz aktivitāšu vēlos saglabāt. Ir daudz iesāktu lietu ar veiksmīgiem rezultātiem. Piemēram, biznesa inkubācija, kuru ir izgājuši vairāk nekā 600 uzņēmumi. Tāpat mums ir plašs pārstāvniecību tīkls. Saglabāsim "Eksporta un inovācijas balvu", "Ideju kausu" un citus lokālos pasākumus, kuros tiek skartas tādas tēmas kā zinātniskās tehnoloģijas (deep tech). Tā ir sarežģīta tēma, par kuru nav vienkārši runāt. Šajos gadījumos aktīvam uzņēmējam tradicionāli sasniedzamais rezultāts ir pārāk tāls. Viens no iemesliem – zinātnieki un uzņēmēji runā dažādās valodās, līdz ar to valsts atbalsts ir ļoti svarīgs. Ir svarīgi rosināt dialogu.

Par maināmajām lietām... Te jārunā par sašaurinājuma specifiku, piemēram, par pārstāvniecību fokusu. Ja vēlamies palīdzēt ar eksportu pilnīgi visās valstīs, visiem uzņēmumiem, visās nozarēs, ar esošajiem resursiem nevaram to kvalitatīvi darīt. Līdz ar to pašiem uzņēmējiem ir jāveic liela daļa mājasdarbu, bet uzņēmēji vēlas, lai palīdzam vairāk. Tas nozīmē, ka mums noteiktas lietas būtu jāizdara uzņēmēju vietā. Un beigās sanāk tā, ka neviena puse īsti nav apmierināta.

Līdzīgi ir ar investīciju piesaisti. Visi piekrīt, ka vajag vairāk investīciju. Bet kur dabūt? Mēs visās valstīs, visās nozarēs mēģinām kaut ko dabūt. Tomēr resursu – naudas, cilvēku – trūkuma dēļ ir maz jomu, kurās varam padziļināti veikt iestrādnes, jo tam ir vajadzīgs laiks – jāuzņem kontakti ar cilvēkiem, jāved uz Latviju vairākas reizes, jārada pārliecība par mūsu valsti un progresu tajā. Ir jāsašaurina fokuss uz konkrētām nozarēm, piemēram, viedajām, zaļajām tehnoloģijām, pārtikas rūpniecību, metālapstrādi. Mums ir jāsaprot, kurās valstīs šīs industrijas ir spēcīgas un kur tās investē. Izvēlamies šīs nozares, un pēc tām arī skrienam pakaļ.

Kā izvēlēties šīs dažas nozares, un kurām tām vajadzētu būt? Piemēram, metālapstrāde ir energoietilpīga un emisijas veicinoša nozare, turklāt jāņem vērā arī Eiropas zaļais kurss.

Izvēlei jāizriet no Latvijas vajadzībām un vēlmēm, tās būtu viedās tehnoloģijas, mobilitāte, 5G tehnoloģijas, viedā enerģija un materiāli, bioekonomika u. tml. Tās ir specifiskas jomas, kas nav energoietilpīgas. Tad ir jāskatās uz valstīm – kur tās investē. Piemēram, Zviedrijā varētu būt vilkme metālapstrādē un vēja enerģijā. Bet, tā kā mēs meklējam zaļās tehnoloģijas, varam doties pie zviedriem un fokusēties uz vēja enerģiju. Tas ir viens piemērs, bet tā mēs varam skatīties uz daudzām valstīm un nozarēm. Līdz ar to tas sašaurinās arī līdz cilvēciskajam faktoram, jo lielākoties pārstāvniecībās strādā viens darbinieks, kam ir izveidojušies kontakti noteiktās jomās. Jāatrod līdzsvars starp nozarēm, kas ir attīstītas noteiktā valstī, un tām, no kurām mēs vēlamies investīcijas. Līdz ar to lielā piltuve sašaurinās līdz 3–7 uzņēmumiem no katras valsts, kuriem mums ir, ko rādīt, un kurus gribam atvest uz Latviju.

Iepriekš minējāt, ka varbūt mums nevajadzētu pārstāvniecības Polijā un Lietuvā, bet domāt par tālākām valstīm. Kādu veidosiet pārstāvniecību tīklu?

Tieši šobrīd strādājam pie pārstāvniecību tīkla, lai paši pārstāvji apdomātu iespējamās nišas un potenciālās nozares, kā arī reāli sasniedzamo rezultātu. To mēs mēram pret uzņēmēju interesi konkrētās valstīs un nozarēs. Jau kādu brīdi aktīva darbība nenotiek ne Polijā, ne Lietuvā, un nav arī spiediena no uzņēmējiem. Tas nozīmē, ka uzņēmēji paši var aizsniegt šos tirgus un eksportam šie tirgi ir gana specifiski un sarežģīti. Piemēram, pašu poļu produkti tieši konkurē ar mūsējiem, turklāt viņiem ir salīdzinoši zemas cenas. Polijā izkonkurēt poļu preces ar mūsējām ir ļoti sarežģīti.

Cik spēcīgs šobrīd ir "Magnetic Latvia" zīmols, vai tas darbojas visos tirgos?

LIAA ir dots uzdevums veidot vienotu valsts ekonomisko tēlu. Mēs diskutēsim ar nozaru ekspertiem (eksportā, investīcijās, zinātnē/tehnoloģijās un tūrismā), lai atbildētu uz jautājumiem, kāpēc mums vajag šo tēlu, kas tiek sagaidīts katrā no šīm četrām grupām. Tam vajadzētu rezultēties vienotā skaidrojumā dažu teikumu garumā. Kad mums būs šis skaidrojums, tad varēšu atbildēt, vai "Magnetic Latvia" ir īstais zīmols. Mums šobrīd pietrūkst vienotas izpratnes par saturu.

Vai jums pašam sev ir šis skaidrojums?

Jā, man ir redzējums, bet nevaru to tagad pastāstīt, jo pastāv iespēja, ka šo četru viedokļu līderu grupas varētu no tā ietekmēties. Vēlos, lai no viņiem nāk redzējums.

Ko paredzēts darīt ar "Magnetic Latvia" stendu Rīgas lidostā? Lielākoties tas netiek lietots.

Mums līgums beidzas šī gada nogalē, un lēmums par to, ko darīt tālāk, ir jāpieņem pavasarī. Tas labi sasaistās ar vēl vienu lietu, ko iekšienē plānojam pamainīt. Mēs veidosim inovāciju komandu no darbiniekiem. Tajā varēs piedalīties jebkurš darbinieks un atbildēt uz jautājumu, kā, piemēram, šis stends palīdz sasniegt manas nodaļas un manis kā darbinieka mērķus. Ja nepalīdz sasniegt, – kas būtu jāmaina. Un tad ir iespējami vairāki varianti. Kopumā biznesa informācijas centrs lidostā ir laba doma, bet jautājums ir par izmantošanu. Man ir redzējums, kā to varētu sakārtot, bet vēlos iesaistīt darbiniekus. Es nevaru būt eksperts visās jomās. Negribu teikt – tagad būs tā –, jo varu palaist garām kādas labas idejas, kuras nav manas. Tāpēc arī veidosim inovāciju komandas dažādu problēmu risināšanai, un lidostas stends nav pati lielākā no tām. Tomēr vēlos atrast tam pielietojumu, lai visiem skaidrs, kādiem mērķiem tas kalpo.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT