Konkurences padomes (KP) veiktajā pētījumā par piena produktu grupu netika atklātas tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā, piektdien prezentācijā par piena produktu izplatīšanu un cenošanu visā piegādes ķēdē norādīja KP pārstāvji.
Kā informēja KP, izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, KP 2023. gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.
KP pētījumā secināts, ka dažādu piena produktu, tostarp siera un skābā krējuma ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.
Pētījums aptver laika periodu no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību.
Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem un piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas.
Pētījumā analizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda, ka līdz ar pārtikas ražošanas pašizmaksas pieaugumu, ko radīja Krievijas karš Ukrainā un izejvielu trūkums, energoresursu krīze un inflācija, strauji kāpa arī pārtikas produktu gala cenas veikalos. Tostarp pārtikas patēriņa cenas 2022.gada izskaņā, salīdzinot ar 2018.gada decembri, pieauga par 44,9%.
"Gan KP, gan politiskajā līmenī un sabiedrībā kopumā radās jautājumi, vai augstās cenas veikalos ir pamatotas," norāda Gaiķis.
Lai arī KP nav tiesīga regulēt cenas un tās kompetencē neietilpst inflācijas jautājumi, KP interesēja konkurences apstākļi tirgū, ražotāju un tirgotāju sadarbības jautājumi, neatkarīga cenu veidošana.
Gaiķis uzsver, ka ar veikto pētījumu iegūti unikāli dati dažādos šķērsgriezumos, tostarp par cenu veidošanos pārtikas precēm, kas tagad var noderēt atbildīgajām institūcijām, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus.
KP norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši liels mazo piena saimniecību skaits, kur tiek ražots svaigpiens, un vienlaikus ir arī liels pārstrādes uzņēmumu skaits. Tādējādi patērētājiem ir pieejami daudzveidīgāki piena produkti.
Taču šāda tirgus struktūra ražotājiem un piegādātājiem neveicina apjomradītus ietaupījumus, kā arī nenodrošina tiem tirgus varas pozīcijas, lai tie pilnvērtīgi varētu aizstāvēt savas intereses pret piena produktu iepircējiem.
Vienlaikus desmit gadu laikā ir samazinājies gan mazumtirdzniecības uzņēmumu skaits, gan tajos nodarbināto personu skaits. Taču apgrozījums mazumtirdzniecības nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, katru gadu ir audzis.
Pagājušajā gadā diviem lielākiem mazumtirgotājiem kopējā tirgus daļa bija nedaudz virs 50%, savukārt pieciem lielākiem tirgus dalībniekiem kopējā tirgus daļa bija ap 80%. Lai arī tirgus dalībnieku koncentrācijas koeficients ir augsts, kopš 2019.gada tas ir sarucis diviem lielākiem mazumtirgotājiem, un kopš 2021.gada tas ir strauji sarucis arī pieciem lielākiem mazumtirgotājiem, ko ietekmējusi "Lidl" tīkla ienākšana Latvijas tirgū.
Tirgus uzraudzības ietvaros KP analizēja, kā pārtikas produktu cenas tiek pārnestas dažādos piegādes ķēdes posmos, piemēram, no zemnieka uz ražotāju un no ražotāja uz tirgotāju, vienlaikus vērtējot vai šo produktu realizācijā nav novērotas negodīgas tirdzniecības pazīmes vai citi konkurencei nelabvēlīgi apstākļi. Visbiežāk cenu transmisijas analīzi izmanto, lai noteiktu, vai patērētāji var baudīt cenu samazinājumu, kad preču izejvielu cenas samazinās.
Vērtējot piena, siera un skābā krējuma cenas, visatbilstošākā cenas pārnese ir bijusi tieši pienam. Mazumtirgotāji un ražotāji visbiežāk ir mainījuši cenas, ievērojot zemnieka posma cenu izmaiņas attiecībā gan uz cenu paaugstināšanu, gan samazināšanu. KP konstatēja, ka, pieaugot svaigpiena iepirkuma cenai lauksaimniecības posmā iepriekšējā mēnesī, ražotāju cenās izmaiņas tika vērojamas nākamajā mēnesī.
Taču siera un skābā krējuma produktiem cenu transmisijas procesā novērotas nepilnības, proti, cenu pārnese no viena posma uz nākamo nav notikusi simetriski un momentāni, kā arī nav notikusi noteiktā amplitūdā.
Piemēram, 2023.gada pirmajos mēnešos tika novērots ražotāja cenas būtisks kritums, taču cenu transmisija uz pārējiem piegādes ķēdes posmiem nav notikusi līdzvērtīgā amplitūdā un ātrumā, līdz ar ko gala patērētājs turpinājis maksāt par sieru un skābo krējumu augsto cenu.
Tāpat KP vērtēja cenu transmisiju dažādos griezumos, proti, analizēja vietējās produkcijas un importa produkcijas cenošanu veikalos. Līdz 2022.gada septembrim gala patērētājiem par Latvijā ražotu pienu vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto pienu. Kopš 2022.gada novembra situācija ir mainījusies, un Latvijā ražotam pienam vidējās cenas mazumtirdzniecības vietās ir zemākas nekā ārpus Latvijas ražotam pienam.
Savukārt Latvijā un ārpus Latvijas ražotā siera un skābā krējuma cenošana mazumtirdzniecības posmā būtiski atšķīrās. Pētītajā periodā Latvijā ražotais siers vidēji tika cenots par 59% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražots siers.
Tāpat Latvijā ražotais skābais krējums veikalos tika cenots par 32% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotais skābais krējums. Tādējādi visā analizētajā periodā no 2022.gada līdz 2023.gada maijam par Latvijā ražoto sieru un skābo krējumu gala patērētājiem tirdzniecības vietās vajadzēja maksāt vairāk nekā par ārpus Latvijas ražoto produkciju.
Tirgus uzraudzībā tika pētīta arī cenu transmisija jeb pārnese mazumtirgotāju pašzīmola piena produktiem, kā arī neatkarīgu ražotāju piena produktiem. KP konstatēja, ka analizētajā 17 mēnešu periodā neatkarīgo ražotāju zīmolu pienam vidējais uzcenojums ir bijis 3,5 reizes lielāks nekā mazumtirgotāju privāto preču zīmju pienam.
Arī neatkarīgu ražotāju siers cenots par 59% dārgāk un skābais krējums par 77% dārgāk nekā mazumtirgotāju privāto preču zīmju produkcija.
KP uzsver, ka, mazumtirgotājiem īstenojot līdzvērtīgu cenu veidošanas politiku gan neatkarīgu ražotāju zīmolu precēm, gan mazumtirgotāju privāto preču zīmju produktiem, neatkarīgu zīmolu piena produkti kļūtu pieejamāki gala patērētājiem un sekmētu patērētāju pirktspēju. Tas pats arī attiecināms uz cenu veidošanās politiku Latvijā ražotiem piena produktiem.
KP viszemāko cenu mainību novēroja "Lidl" un "Stockmann" veikalos. Cenu mainības indekss "Rimi" un "Maxima" ir līdzvērtīgs, kas liecina gan par regulārām akcijām, gan par tirgotāju aktīvu sekošanu līdzi cits cita cenām, tās pielāgojot un attiecīgi regulāri rīkojot preču akcijas.
To dēvē par "inteliģento pielāgošanos", kad konkurenti nevis aizliegti vienojas par cenām, bet gan aktīvi monitorē viens otra piedāvātās cenas un, lai piedāvātu konkurētspējīgas cenas, tās attiecīgi koriģē, norāda KP.
Konkurences tiesībās šāda pielāgošanās nav aizliegta, ja tā notiek neatkarīgi, patstāvīgi izvērtējot konkurentu piedāvājumu un nosakot savu cenu. Patērētājiem ir ierobežotas iespējas salīdzināt cenas visu tirgotāju internetveikalos un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu, tādējādi pastāv informācijas asimetrija starp mazumtirgotāju un patērētāji.
KP ierosina nozares pārstāvjiem un atbildīgajām nozares institūcijām izveidot cenu salīdzināšanas rīku, kas ļautu patērētājiem pieņemt apsvērtus lēmumus par labu konkrēto preču iepirkšanai par visizdevīgāko cenu konkrētajā laika periodā mazumtirdzniecības vietās. Līdzīgs monitoringa rīks darbojas Rumānijā kopš 2009.gada, kas izstrādāts sadarbībā ar privātajiem komersantiem.
Tirgus uzraudzību par pārējām produktu grupām - olu, zivju, gaļas, graudu un maizes produktiem - plānots noslēgt un prezentēt no gada beigām līdz nākamā gada sākumam. Nākamā posmā padziļināti analizēta tiks graudu un maizes produktu grupa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
