Zemākas biļešu cenas, asāka konkurence – kā 'Ryanair' bāze Rīgā ietekmēs Latvijas aviācijas tirgu?  (53)

Jau 2007. gadā "Ryanair" paziņoja, ka varētu veidot savu bāzi Rīgas lidostā, taču izvirzīja vairākus nosacījumus. Kompānijas vadītājs Maikls O'Līrijs tolaik sacīja, ka lidostas izmaksas nav svarīgas, galvenais ir tas, lai lidosta spēj tikt līdzi kompānijas prasībām. Tiesa gan, nākamajos gados kompānijas pārstāvji atzina, ka tikpat būtisks faktors ir tas, lai lidosta nodrošinātu pietiekami zemas izmaksas. 2010. gadā gan uzņēmums pārdomāja un bāzi atvēra Lietuvas pilsētā Kauņā, turklāt tā toreiz bija pirmā uzņēmuma bāze Centrālajā un Austrumeiropā. 2016. gadā "Ryanair" Lietuvā atvēra otru bāzi – šoreiz Viļņā, pamatojot lēmumu ar to, ka uzņēmumu ieinteresējusi Lietuvas attīstība un arī lidostas piedāvātās cenas ir zemākas nekā Rīgā.

Runājot par iemesliem, kuru dēļ "Ryanair" šoreiz tomēr izlēmis par labu Rīgas lidostai, visas puses ir atturīgas. Lidostas "Rīga" komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova sacīja, ka jebkurai aviokompānijai tiek piedāvāti vienādi nosacījumi darbam lidostā "Rīga". Iniciatīva par bāzes izveidi nākusi no "Ryanair" puses un sarunas par to ilgušas vairākus gadus.

"Lidostas "Rīga" konkurences priekšrocība ir zemākās lidostas maksas reģionā, mūsdienīga infrastruktūra un pakalpojumu kvalitāte gan pasažieru, gan virszemes apkalpošanā. Tas un potenciālās izaugsmes iespējas pēc Covid-19 krīzes, visticamāk, ir spēlējušas lomu šī lēmuma pieņemšanā," skaidro Kulakova, uzsverot, ka "Ryanair" jau ilgstoši ir otrs lielākais lidostas "Rīga" pārvadātājs ar stabilu tirgus daļu aptuveni 15% apjomā.

Savukārt Satiksmes ministrija (SM) komentārā ir ļoti lakoniska: "SM rīcībā nav plašākas informācijas par lidsabiedrības "Ryanair" paziņojumu. Investīcijas veicina valsts ekonomisko attīstību un starptautiska uzņēmuma paziņojums investēt Latvijā ir vērtējams pozitīvi," norādīja ministrijas pārstāve Baiba Gulbe.

Runājot par ieguvumu pasažieriem, ekonomisti prognozē, ka "Ryanair" bāzes izveide vismaz sākotnēji varētu veicināt cenu samazinājumu, savukārt nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" šis solis padarīs sarežģītāku atgūšanos no Covid-19 pandēmijas krīzes.

"Šī ziņa ir labs uzmundrinājums Rīgai noturēt gaisa satiksmes centra līderību Baltijā, savukārt iedzīvotājiem noteikti pavērsies iespējas jauniem ceļojumiem," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis. Tomēr, pēc viņa teiktā, primāri pozīcijas un kopējo situāciju tirgū noteiks tas, kā veiksies "airBaltic", tādēļ eksperts uzskata, ka "Ryanair" solis neko kardinālu tirgū nemainīs, vismaz patērētājam. Viņš uzsver – tas, ka infekcija pasaulē turpinās sirot vēl gadus uz priekšu, liek arī piesardzīgi vērtēt nākotni. Sākotnējā atgūšanās var būt gana strauja, bet, lai sasniegtu pirmskrīzes vērienu, vajadzēs labu laiku un daudzas lietas būs jāsāk no zema līmeņa.

"Es nešaubos par to, ka krīzes rezultātā "Ryanair" būs nostiprinājis savas pozīcijas Eiropā. Šim uzņēmumam pirms krīzes bija laba finansiālā situācija uz citu aviosabiedrību fona, tam ir zemas darbības izmaksas. Šķiet likumsakarīgi, ka tas vēlas nostiprināties arī mūsu reģionā," uzskata Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Skaidrs, ka "Ryanair" bāzes izveide Rīgā veicinās konkurenci, paredz Strautiņš. Vienlaikus viņš prognozē, ka tas veicinās arī Rīgas vadošās lomas nostiprināšanu Baltijas aviācijā. Ļoti svarīgs notikums, pēc viņa teiktā, būs plānotā jaudas palielināšana līdz 12 miljoniem pasažieru gadā un "Rail Baltica" savienojums.

"Vai "Ryanair" ienākšana novedīs pie aviobiļešu cenu samazināšanās? Var jau būt, bet neesmu pārliecināts, ir faktori, kas darbosies pretējā virzienā," pauž Strautiņš, kurš paredz, ka pēc ierobežojumu atcelšanas cilvēki vēlēsies daudz ceļot – šāda iespēja ir bijusi ilgstoši liegta, ir pieauguši finanšu uzkrājumi. "Ir zināms, ka aviobiļešu cenošana ir ļoti elastīga – jo ātrāk lielāka daļa no biļetēm ir pārdota, jo dārgāk maksā pārējās. Es nešaubos, ka aviosabiedrības izmantos šo situāciju – būs iespēja, būs arī nepieciešamība kompensēt pandēmijas laikā ciestos zaudējumus," uzskata ekonomists.

Tāpat viņš atgādina, ka nepārtraukti aug politiskā griba īstenot stingrus klimata politikas pasākumus. Var bilst, ka aviācija rada tikai ap trim procentiem no kopējā CO2 izmešu daudzuma. Taču tās daļa strauji aug. Turklāt tikai 1% pasaules iedzīvotāju rada vairāk nekā pusi no šiem izmešiem. Tātad te ir liela sociālā netaisnība, un aviopārvadājumi ir politiski ērts mērķis. Līdz šim aviācija ir ļoti saudzēta, sauszemes transporta patērētā degviela tiek aplikta ar daudz lielākiem nodokļiem. Diez vai tas tā būs mūžīgi.

"Krīzes izmaksas, ierobežojumi, nepilnā noslodze un arī zaļās politikas ietekme drīzāk man liek vērtēt, ka cenas drīzāk varētu pieaugt," līdzīgi uzskata Gašpuitis. Pēc viņa teiktā, zaļā iniciatīva varētu kļūt par pamanāmu cenu paaugstinošu faktoru, būs nepieciešamas jaunas investīcijas, daudzi nosacījumi var kļūt striktāki. Kādā mirklī aviokompānijas, lai atdzīvinātu pieprasījumu, var pievērsties cenu dempingam. Tādēļ īstermiņā, mostoties no komas, cenas kļūs ļoti pievilcīgas, bet ilgākā termiņā eksperts saskata vairāk pamatojuma cenu kāpumam.

"No patērētāju viedokļa, protams, jebkuras lielas un spēcīgas aviokompānijas paziņojums par lidojumu uzsākšanu vai bāzes veidošanu Rīgas lidostā, ir labas ziņas, un "Ryanair" ir uzņēmums ar gana specifisku klientu apkalpošanas modeli un ļoti plašu lidojumu skaitu," komentē "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvija Līva Zorgenfreija, atgādinot, ka arī "British Airways" nule paziņojis, ka vasarā atsāks lidojumus starp Rīgu un Londonu, kas iepriekš tika pārtraukti 2007. gadā. Lai arī "British Airways" plāno šos lidojumus tikai uz laiku, nenoliedzami, šīs ziņas apliecina, ka interese par Rīgu kā aviosatiksmes centrālo mezglu Baltijā pieaug. Protams, tas palielinās Rīgas kā galamērķa pievilcību, un brīdī, kad tūrisms varēs atsākties, nesīs būtisku pienesumu arī vietējai ekonomikai, prognozē eksperte.

Viņa gan uzsver, ka "Ryanair" ienākšana arī būtiski saasinās konkurenci Rīgas lidostā, kurā šobrīd dominē nacionālā lidsabiedrība "airBaltic". Kā visa aviācijas nozare, arī "airBaltic" šobrīd cīnās ar Covid-19 pandēmijas radīto pasažieru kritumu. Valstis visā pasaulē iesaistījušās nacionālo aviokompāniju glābšanā, un "Ryanair" jau par šādu atbalstu paspējuši daudzas no tām iesūdzēt tiesā, lai gan līdz šim – neveiksmīgi. Atgūšanās pēc šīs krīzes jau tā nebūs viegla, un lielāks konkurentu spiediens un vērīgā acs nozīmēs, ka nacionālās aviokompānijas nostāšanās uz kājām būs vēl sarežģītāka, uzskata Zorgenfreija.

Savukārt "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss, komentējot gaidāmo konkurences saasināšanos, saka, ka bija paredzami, ka, brīdī, kad pandēmija būs beigusies, arvien vairāk aviokompānijas atgriezīsies. "Tas, ka "Ryanair" šeit bāzē lidmašīnu, nozīmē tikai to, ka viņi no rīta sāk lidojumus no šejienes. Katra lidmašīna lido noteiktā daudzumā un sektoros, tāpēc tas, ja viņi iepriekš sāka citur un tagad sāk šeit, ir neliela priekšrocība, jo vari sākt pirmos lidojumus. Mūsu maršrutu tīkls – mums ir 96 maršruti no visām trim Baltijas valstīm – arī paplašinās. Viņi ir izsludinājuši, manuprāt, 16 galamērķus, kas ir normāli, ja nelido katru dienu. Mēs lidojam uz saviem ierastajiem galamērķiem biežāk, pat vairākas reizes dienā, bet viņi izvēlas dažādākus galamērķus. Protams, ja viņi šeit bāzē divas lidmašīnas, bet mēs līdz gada beigām trīs Baltijas valstu galvaspilsētās bāzēsim jau 32 lidmašīnas, "airBaltic" tāpat būs tirgus līderis. Bet [drīz] nāks vēl citas aviokompānijas. Manuprāt, "Wizz" jau bāzē vienu lidmašīnu šeit, un ar laiku būs vēl, jo Rīga ir Baltijas valstu aviācijas centrs un tāda arī paliks. Tā ir konkurence," piebilst Gauss.

"Redzu, ka mediji to [Ryanair bāzes atvēršanu Rīgā] uztver kā lielu lietu. Un tas ir labi. Ja mēs kaut ko darām, mēs arī gribam, lai par to runā. Bet, atskatoties pagātnē, mums šādas lietas pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas daudzreiz. Konkurenti nāk un iet. Mēs darām to pašu, kad ieejam citās lidostās," saka Gauss.

Tāpat viņš piebilst, ka maršruti, ko "Ryanair" piedāvā, ir ziemas lidojumu grafikam, un tas atšķiras no vasaras. "Bet viņi to dara, balstoties stingrā ticībā, ka pandēmija ir beigusies. Tā ir ļoti laba zīme. Tas apstiprina arī mūsu plānu, jo uzskatām, ka ziemas sezonā mums jāatgriežas pie ierastās uzvedības," piebilst Gauss.

Gauss, turpinoties aktīvai vakcinācijai, prognozē drīzu aviācijas sektora atgriešanos normālās sliedēs un pieprasījuma strauju pieaugumu. Tāpat viņš atzīst, ka ekonomiskās klases aviobiļešu cenas varētu saglabāties zemas, pat samazināties laika gaitā.

Interviju ar Martinu Gausu par "airBaltic" un to, kā mainīsies ceļošana, lasi jau nākamnedēļ "Delfi Bizness".

Jāatgādina, ka Īrijas zemo cenu aviosabiedrība "Ryanair" šonedēļ paziņoja, ka rudenī, investējot 200 miljonus eiro, Rīgas lidostā izveidos savu bāzi. Rīgā būs bāzēti divi gaisa kuģi, tiks veikti 95 lidojumi nedēļā kopumā 30 maršrutos, ieskaitot 16 jaunus maršrutus, kas no 2021. gada oktobra savienos Rīgu ar daudziem galamērķiem visā Eiropā. Biļešu tirdzniecība jaunajos maršrutos aviosabiedrības mājaslapā jau uzsākta.

"Delfi" jau rakstīja, ka 2004. gada 23. jūlija līgums "Ryanair" Rīgas lidostā aviosabiedrībai garantēja zemas apkalpošanas maksas - par katru pasažieri lidostai tā maksāja četrus ar pusi eiro, bet par katras "Ryanair" lidmašīnas virszemes apkalpošanu lidosta 500 eiro vietā drīkstēja iekasēt vienu eiro. Šāda vienošanās ar "Ryanair" tika noslēgta pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera rīkojuma. Šis ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012. gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. "Ryanair" jauno nodevu atteicās maksāt un uzskatīja, ka tas ir agrāk noslēgtā līguma pārkāpums, tāpēc lidsabiedrība vērsās pret lidostu šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja. Pērnā gada novembrī Rīgas apgabaltiesa ir atstāja negrozītu pirmās instances tiesas nolēmumu, ar kuru apmierināts Īrijas komersanta "Ryanair Ltd." pieteikums, un lidostai būs jākompensē zaudējumi un tiesāšanās izdevumi 1,6 miljonu eiro apmērā.

"Ryanair" finanšu gada trešajā ceturksnī, kas noslēdzās decembrī, strādājusi ar 306 miljonu eiro tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar 88 miljonu eiro peļņu attiecīgajā laika periodā pirms gada, liecina aviokompānijas sniegtie dati. Kompānijas pārvadāto pasažieru skaits pagājušajā ceturksnī nokrities par 78% - līdz 8,1 miljonam. Lidsabiedrība norāda, ka šis finanšu gads ir smagākais tās 35 gadu vēsturē.