Valdis Dombrovskis: Eiropas un Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns
Teksts: Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, atbildīgs par ekonomiku un starptautisko tirdzniecību
Delfi foto
Pēdējie divi gadi ir bijuši nopietnu izaicinājumu pilni. Ātri un izlēmīgi reaģējot uz Covid-19 izraisīto ārkārtas situāciju pasaulē, Eiropas Savienība (ES) ir spējusi būtiski mazināt krīzes negatīvo ietekmi un ierobežot tās radītās ekonomiskās un sociālās sekas. Uz krīzes laiku Eiropas Komisija ir nodrošinājusi maksimālu elastību ES fiskālajos un valsts atbalsta noteikumos, ļaujot dalībvalstīm finansēt nepieciešamos veselības aprūpes izdevumus, kā arī uzņēmējdarbības un sociālā atbalsta programmas.
ES dalībvalstīm ir pieejami arī vairāki ES līmeņa krīzes atbalsta instrumenti. Te var pieminēt SURE programmu – izdevīgas aizņēmumu iespējas nodarbinātības atbalstam, Eiropas Investīciju bankas programmu kredītu pieejamībai uzņēmumiem, nepieciešamības gadījumā arī Eiropas stabilitātes mehānisma atbalstu dalībvalstīm.
Domājot par ekonomikas atveseļošanu, Eiropas Savienība ir sagatavojusi ambiciozu ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu – "Next Generation EU". Kopējais ES finansējuma apjoms 2021.–2027. gadam sasniegs 1,8 triljonus eiro – ar mērķi ne tikai nodrošināt ekonomikas atjaunošanos, bet vienlaikus virzīties uz klimata neitrālu ekonomiku un ekonomikas digitalizāciju. Latvijai pieejamais ES finansējuma apjoms ir vairāk nekā 10 miljardi eiro, kas dod labu atspēriena punktu ekonomikas izaugsmei.
Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns "Next Generation EU" ir ievērojams arī ar to, ka tas tiek finansēts, ES veicot kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos. Šāda pieeja ES līmenī tiek īstenota pirmo reizi. Plāna ietvaros tiek sniegts atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā krīzes ietekmi, dalībvalstu ekonomiskās attīstības līmeni un finansiālās iespējas, tādējādi mazinot ekonomisko nevienlīdzību ES ietvaros.
Lielākā daļa no "Next Generation EU" finansējuma tiek novirzīta caur Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānismu. Tā galvenās prioritātes ir dot stimulu ekonomikai, kā arī veicināt Eiropas ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju.
Domājot par ekonomikas atveseļošanu, Eiropas Savienība ir sagatavojusi ambiciozu ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atveseļošanas plānu – "Next Generation EU". Kopējais ES finansējuma apjoms 2021.–2027. gadam sasniegs 1,8 triljonus eiro – ar mērķi ne tikai nodrošināt ekonomikas atjaunošanos, bet vienlaikus virzīties uz klimata neitrālu ekonomiku un ekonomikas digitalizāciju. Latvijai pieejamais ES finansējuma apjoms ir vairāk nekā 10 miljardi eiro, kas dod labu atspēriena punktu ekonomikas izaugsmei.
Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns "Next Generation EU" ir ievērojams arī ar to, ka tas tiek finansēts, ES veicot kopīgu aizņemšanos finanšu tirgos. Šāda pieeja ES līmenī tiek īstenota pirmo reizi. Plāna ietvaros tiek sniegts atbalsts dalībvalstīm, ņemot vērā krīzes ietekmi, dalībvalstu ekonomiskās attīstības līmeni un finansiālās iespējas, tādējādi mazinot ekonomisko nevienlīdzību ES ietvaros.
Lielākā daļa no "Next Generation EU" finansējuma tiek novirzīta caur Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānismu. Tā galvenās prioritātes ir dot stimulu ekonomikai, kā arī veicināt Eiropas ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju.
“
Attiecīgi ekonomikas zaļajai transformācijai ir novirzāmi vismaz 37%, bet digitālajai transformācijai – 20% no ekonomikas atveseļošanas un noturības instrumenta finansējuma.
Vienlaikus tas rada papildu stimulu Eiropas semestra ietvaros identificēto ekonomisko un sociālo reformu īstenošanai. Covid-19 krīze arī saasinājusi ilgstoši uzkrājušās strukturālās problēmas, tādas kā fiskālās ilgtspējas riski, zemi produktivitātes pieauguma tempi, sabiedrības novecošanās, sociālā nevienlīdzība, visbeidzot – augošās klimata pārmaiņu sociāli ekonomiskās izmaksas. Uz šī fona nepieciešamība paātrināt reformu gaitu dalībvalstīs izgaismojas īpaši spilgti.
Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanu praksē veic ES dalībvalstis, kurām jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atveseļošanas un noturības plāni. Nacionālajos plānos ir jānorāda plānotās investīcijas un reformas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un noturību, īstenotu ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, kā arī ieviestu Eiropas semestra ietvaros sniegtās valstu specifiskās rekomendācijas.
Finansējuma pieejamība dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas un noturības plāniem balstās uz rezultatīvo rādītāju sistēmu. Tas nozīmē, ka ES maksājumi dalībvalstīm ir tieši saistīti ar plānu izstrādes gaitā noteikto atskaites punktu un mērķu sasniegšanu – tas attiecas gan uz investīcijām, gan uz reformām.
Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanu praksē veic ES dalībvalstis, kurām jāsagatavo savi nacionālie ekonomikas atveseļošanas un noturības plāni. Nacionālajos plānos ir jānorāda plānotās investīcijas un reformas, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un noturību, īstenotu ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, kā arī ieviestu Eiropas semestra ietvaros sniegtās valstu specifiskās rekomendācijas.
Finansējuma pieejamība dalībvalstu ekonomikas atveseļošanas un noturības plāniem balstās uz rezultatīvo rādītāju sistēmu. Tas nozīmē, ka ES maksājumi dalībvalstīm ir tieši saistīti ar plānu izstrādes gaitā noteikto atskaites punktu un mērķu sasniegšanu – tas attiecas gan uz investīcijām, gan uz reformām.
“
Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai ir paredzēts ES atbalsts grantu veidā 1,826 miljardu eiro apmērā. Minētais apjoms atbilst pašlaik indikatīvi norādītajam Latvijai pieejamajam finansējumam. Precīza finansējuma summa būs zināma nākamā gada vasarā, kad būs pieejami faktiskie dati par ekonomikas izaugsmi 2021. gadā. Ja Latvijai pieejamā summa palielināsies, valstij būs iespēja iesniegt plāna grozījumus, pieprasot papildus pieejamo finansējumu.
Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāns jūnijā saņēma pozitīvu Eiropas Komisijas vērtējumu, jūlijā tika apstiprināts ECOFIN padomē, bet septembrī Latvija saņēma avansa maksājumu 237 miljonu eiro apmērā. Latvijas plāns bija starp pirmajiem divpadsmit apstiprinātajiem plāniem.
Atbilstoši kopīgi noteiktajām prioritātēm Latvija ir novirzījusi ievērojamus līdzekļus ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai, attiecīgi 37,6% un 21% no kopējā plāna apjoma.
Kā apjomīgākos projektus var minēt investīcijas Rīgas metropoles transporta infrastruktūrā, izveidojot vienotu multimodālu sabiedriskā transporta sistēmu un samazinot transporta radīto piesārņojumu (295 miljoni eiro), ēku energoefektivitātes programmu (248 miljoni eiro), atbalsta programmu reģionu attīstībai, ieskaitot mājokļu pieejamības veicināšanu, industriālās infrastruktūras attīstību un reģionālo ceļu sakārtošanu (236 miljoni eiro). Tāpat plāns palīdzēs elektromobilitātes attīstībai, gan paredzot nepieciešamos ieguldījumus elektrotīklu infrastruktūrā, gan izvēršot elektromobiļu uzlādes staciju tīklu Latvijā.
Runājot par digitālo jomu, jāizceļ plānotās aktivitātes digitālo prasmju uzlabošanā, kam plānā ir paredzēti 95 miljoni eiro. Latvijai ir laba digitālā infrastruktūra, bet digitālo prasmju jomā valsts joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Tāpat ir paredzēts atbalsts uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai, inovācijām, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai.
Svarīgi arī nodrošināt, lai ekonomikas atjaunošana ir iekļaujoša, – plāna ietvaros ievērojami līdzekļi tiek novirzīti veselības aprūpei, izglītībai un sociālajai jomai. Kopējais finansējuma apjoms veselības aprūpei ir 181,5 miljoni eiro, kas paredzēti ieguldījumiem epidemioloģiskajā noturībā, slimnīcu infrastruktūrā, kā arī dažādu veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanā. 82,5 miljoni eiro paredzēti augstākās izglītības reformām.
Jāuzsver, ka ne visi ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna pasākumi tiks īstenoti par ES līdzekļiem. No Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma netiek finansēti kārtējie izdevumi, piemēram, algas un pabalsti. Tomēr ES finansējuma pieejamība tiek saistīta arī ar Eiropas semestra ietvaros sniegto valsts specifisko rekomendāciju īstenošanu.
Atbilstoši kopīgi noteiktajām prioritātēm Latvija ir novirzījusi ievērojamus līdzekļus ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai, attiecīgi 37,6% un 21% no kopējā plāna apjoma.
Kā apjomīgākos projektus var minēt investīcijas Rīgas metropoles transporta infrastruktūrā, izveidojot vienotu multimodālu sabiedriskā transporta sistēmu un samazinot transporta radīto piesārņojumu (295 miljoni eiro), ēku energoefektivitātes programmu (248 miljoni eiro), atbalsta programmu reģionu attīstībai, ieskaitot mājokļu pieejamības veicināšanu, industriālās infrastruktūras attīstību un reģionālo ceļu sakārtošanu (236 miljoni eiro). Tāpat plāns palīdzēs elektromobilitātes attīstībai, gan paredzot nepieciešamos ieguldījumus elektrotīklu infrastruktūrā, gan izvēršot elektromobiļu uzlādes staciju tīklu Latvijā.
Runājot par digitālo jomu, jāizceļ plānotās aktivitātes digitālo prasmju uzlabošanā, kam plānā ir paredzēti 95 miljoni eiro. Latvijai ir laba digitālā infrastruktūra, bet digitālo prasmju jomā valsts joprojām atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Tāpat ir paredzēts atbalsts uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanai, inovācijām, kā arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai.
Svarīgi arī nodrošināt, lai ekonomikas atjaunošana ir iekļaujoša, – plāna ietvaros ievērojami līdzekļi tiek novirzīti veselības aprūpei, izglītībai un sociālajai jomai. Kopējais finansējuma apjoms veselības aprūpei ir 181,5 miljoni eiro, kas paredzēti ieguldījumiem epidemioloģiskajā noturībā, slimnīcu infrastruktūrā, kā arī dažādu veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanā. 82,5 miljoni eiro paredzēti augstākās izglītības reformām.
Jāuzsver, ka ne visi ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna pasākumi tiks īstenoti par ES līdzekļiem. No Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma netiek finansēti kārtējie izdevumi, piemēram, algas un pabalsti. Tomēr ES finansējuma pieejamība tiek saistīta arī ar Eiropas semestra ietvaros sniegto valsts specifisko rekomendāciju īstenošanu.
“
Konkrēti, Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plānā paredzēta arī konkurētspējīgāka mediķu atalgojuma nodrošināšana, kā arī garantētā minimālā ienākuma pabalsta paaugstināšana un ikgadēja indeksācija. Minētie pasākumi tiks finansēti no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem.
Šobrīd ir sākusies plāna praktiskā ieviešana. Turpmākie ES maksājumi Latvijai būs pieejami pēc izvirzīto reformu un investīciju mērķu sasniegšanas. Latvija nākamo maksājumu plāno pieprasīt nākamā gada pavasarī. Eiropas Komisija izvērtēs šo pieprasījumu, un, ja reformu un investīciju mērķi tiks atzīti par sasniegtiem, maksājumu Latvija varētu saņemt 2022. gada maijā vai jūnijā.
Skatot ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu kopējā Latvijas tautsaimniecības kontekstā, tā ir unikāla iespēja veikt valsts konkurētspējas uzlabošanai nepieciešamās reformas un pielāgot valsts ekonomiku 21. gadsimta izaicinājumiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem šajā kontekstā ir ekonomikas produktivitātes kāpināšana, kas nav iedomājama bez lielākiem ieguldījumiem zinātnē un inovācijās, vienlaikus veidojot iekļaujošu un sociāli atbildīgu tautsaimniecības modeli.
Jāuzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums nav vienīgais Latvijai pieejamais ES finansējums. Latvijai jau tradicionāli ir pieejams ievērojams ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējums, kā mērķis ir tuvināt Latvijas ekonomiskās attīstības līmeni ES vidējam līmenim. Ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus, ko prasa ekonomikas zaļā transformācija un virzība uz klimata neitralitāti, Latvijai ir pieejams arī finansējums no Taisnīgas pārkārtošanās fonda un šobrīd notiek darbs pie jauna Sociālā klimata fonda izveides.
Nobeigumā par krīzes fiskālajiem aspektiem. Apjomīgie ekonomikas un sociālā atbalsta pasākumi palīdzēja amortizēt krīzes radīto triecienu, bet neizbēgami noveda arī pie jūtama budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma dalībvalstīs. Līdz ar to ir būtiski, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu mērķēti un ierobežoti laikā, neradot pastāvīgu slogu uz dalībvalstu finansēm turpmākajos gados. Vienlaikus nepieciešams domāt arī par parāda ilgtspēju. Neapšaubāmi, parāds būs jāmazina. Vienlaikus būs nepieciešams izvērtēt parāda mazināšanas tempu, lai nekaitētu ekonomikas atjaunošanas procesam un stimulētu ilgtspējīgu attīstību. Tas ir svarīgi arī saistībā ar ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, kas prasa ievērojamas papildu investīcijas.
Skatot ekonomikas atveseļošanas un noturības plānu kopējā Latvijas tautsaimniecības kontekstā, tā ir unikāla iespēja veikt valsts konkurētspējas uzlabošanai nepieciešamās reformas un pielāgot valsts ekonomiku 21. gadsimta izaicinājumiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem šajā kontekstā ir ekonomikas produktivitātes kāpināšana, kas nav iedomājama bez lielākiem ieguldījumiem zinātnē un inovācijās, vienlaikus veidojot iekļaujošu un sociāli atbildīgu tautsaimniecības modeli.
Jāuzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums nav vienīgais Latvijai pieejamais ES finansējums. Latvijai jau tradicionāli ir pieejams ievērojams ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējums, kā mērķis ir tuvināt Latvijas ekonomiskās attīstības līmeni ES vidējam līmenim. Ņemot vērā ievērojamos ieguldījumus, ko prasa ekonomikas zaļā transformācija un virzība uz klimata neitralitāti, Latvijai ir pieejams arī finansējums no Taisnīgas pārkārtošanās fonda un šobrīd notiek darbs pie jauna Sociālā klimata fonda izveides.
Nobeigumā par krīzes fiskālajiem aspektiem. Apjomīgie ekonomikas un sociālā atbalsta pasākumi palīdzēja amortizēt krīzes radīto triecienu, bet neizbēgami noveda arī pie jūtama budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma dalībvalstīs. Līdz ar to ir būtiski, lai ekonomikas atbalsta pasākumi būtu mērķēti un ierobežoti laikā, neradot pastāvīgu slogu uz dalībvalstu finansēm turpmākajos gados. Vienlaikus nepieciešams domāt arī par parāda ilgtspēju. Neapšaubāmi, parāds būs jāmazina. Vienlaikus būs nepieciešams izvērtēt parāda mazināšanas tempu, lai nekaitētu ekonomikas atjaunošanas procesam un stimulētu ilgtspējīgu attīstību. Tas ir svarīgi arī saistībā ar ekonomikas zaļo un digitālo transformāciju, kas prasa ievērojamas papildu investīcijas.
Latvija 2030 veidotāji:
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Dace Skreija, Elise Bikova, Karīna Lašuka,
Kims Kosmačevs, Lelde Petrāne, Aigars Lazdiņš, Miks Siliņš, Oskars Dreģis, Natālija Šindikova, Inga Čujevska, Patriks Pauls Briķis, Žanete Hāka, Jānis Bagātais, Andra Briekmane, Ingrīda Drazdovska.
Projekta saturu neatkarīgi veido DELFI redakcija, projekta partnerim Eiropas Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Eiropas Savienība
Kohēzijas Fonds
Kohēzijas Fonds