Eiropā mājokļu krīze uzņem apgriezienus

Eiropā dzīvojamo ēku būvniecības apjomi sarūk, jo strauji pieaug izmaksas, turklāt birokrātija un arvien stingrāki energoefektivitātes noteikumi vēl vairāk apgrūtina situāciju.

Ņemot vērā, ka mājokļu pieejamība jau tā ir ierobežota, situācija draud pasliktināt izaugsmi un vēl vairāk palielināt politisko spriedzi, cilvēkiem kļūstot aizvien neapmierinātākiem, jo daudzas valdības savos pirmsvēlēšanu solījumos iekļāva apņemšanos padarīt mājokļus pieejamākus iedzīvotājiem. Tagad notiek pretējais.

Vissmagāk skartas ir turīgākās valstis. Jauno būvatļauju skaits Vācijā pirmajā pusgadā ir samazinājies par vairāk nekā 27%. Francijā līdz jūlijam atļauju skaits ir samazinājies par 28%, un paredzams, ka mājokļu celtniecība Lielbritānijā šogad samazināsies par vairāk nekā 25 %.

Zviedrija piedzīvo vissmagāko lejupslīdi kopš krīzes 90. gados, un būvniecības līmenis ir mazāks par trešdaļu no tā, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai apmierinātu pieprasījumu.

Lejupslīde visvairāk ietekmē tieši vienģimenes mājokļus.

Šāda situācija nozīmē, ka valdības nepilda vēlētājiem dotos solījumus. Zviedrijā ir konstitucionāls solījums nodrošināt pieejamus mājokļus, taču īres dzīvokļu piedāvājums jau gadu desmitiem neatbilst pieprasījumam.

Apvienotajā Karalistē mājokļu būvniecība ne tuvu nav sasniegusi valdošās konservatīvo valdības 2019. gadā izvirzīto mērķi - 300 000 mājokļu gadā.

Vācijā pieejamu mājokļu būvniecība bija viens no galvenajiem solījumiem, ko kanclera Olafa Šolca valdošā koalīcija uzņēmās, 2021. gadā sākot darbu, taču ekonomisti lēš, ka valdība savu mērķi katru gadu mājokļu fondu papildināt ar 400 000 jaunu mājokļu sasniegs ne ātrāk kā 2026. gadā.

"Nodrošināt iedzīvotājiem dzīvesvietu ir viens no būtiskākajiem valsts pienākumiem," sacīja Kolja Millere (Kolja Millere), Šolca sociāldemokrātu partijas Frankfurtē līdzpriekšsēdētāja. "Tas acīmredzami neizdodas."

Tomēr tendences ne visur ir negatīvas. Portugālē un Spānijā mājokļu būvniecības uzsākšanas rādītāji ir krietni virs 2015. gada līmeņa, kad valstu parādu krīzes sekas bija gandrīz iesaldējušas celtniecību šajos tirgos. Tomēr joprojām ir vērojams liels mājokļu trūkums, kas liecina par to, cik sarežģīti ir atrisināt šo problēmu, turklāt iniciatīvas, kuru mērķis ir piesaistīt investorus, piemēram, Portugāles zelta vīzu programma, ir izraisījušas mājokļu cenu kāpumu.

Lielbritānijā pēdējo piecu gadu laikā darbu ir pārtraukuši aptuveni 45 000 mājokļu būvnieku. Saskaņā ar "Creditsafe" datiem Zviedrijā šā gada pirmajos 10 mēnešos bankrotēja 1145 būvniecības nozares uzņēmumi, kas ir par 35 % vairāk nekā 2022. gadā.