Uzņēmums ir dibināts 1995. gadā, un šobrīd specializējas koka iepakojuma – palešu apmaļu un pašu palešu – ražošanā, ieņemot nozīmīgu vietu globālajā tirgū šajā segmentā, stāsta kompānijas pārstāvis Artjoms Minajevs. Jau dažus gadus "Kronus" attīsta arī dārzkopības produktu un koka dārza māju ražošanas virzienu, tirgū piedāvājot produkciju ar zīmola "Upyard" nosaukumu. Šajā gadā uzņēmums uzsācis darbu pavisam citā jomā, taču saistītā ar ikdienas darbu – metālapstrādē.

"Kronus" darbību gan straujais energoresursu cenu kāpums līdz šim nav tiešā veidā būtiski ietekmējis, jo līdz 2023. gada beigām uzņēmums par elektroenerģiju maksās fiksētu likmi, norāda Minajevs.

"Taču mēs apzināmies, ka pēc šī perioda beigām cenas var ietekmēt arī mūsu darbību, tāpēc šobrīd cītīgi strādājam pie energoefektivitātes uzlabošanas — mainām veco aprīkojumu pret jaunu un veicam citus pasākumus, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu," saka uzņēmuma pārstāvis.

Viens no iespējamiem projektiem, ko uzņēmums plāno realizēt, ir uzstādīt saules paneļus uz ražotnes jumta, un aplēses liecina, ka tas varētu nodrošināt līdz pat 20% no ikgadējā elektroenerģijas patēriņa.

"Apkures jomā gan mēs esam neatkarīgi, jo ražotni pilnībā apsildām paši, izmantojot ražošanas procesā radušos koksnes apstrādes blakusproduktus," viņš saka.

Vienlaikus nevar teikt, ka uzņēmuma darbību energoresursu cenu pieaugums neskar, jo tas būtiski ietekmē patērētājus, kas, savukārt, negatīvi virza pieprasījumu, skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Pēc viņa teiktā, lielākos izaicinājumus gan "Kronus", gan citiem tirgus dalībniekiem nozarē rada kopējā situācija noieta tirgos. Vispārējā nestabilitāte rada zināmus riskus, tādēļ daudz resursu nākas veltīt tam, lai uzņēmums varētu strauji reaģēt uz notiekošajām pārmaiņām tirgū.

Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 550 darbinieki. Darbaspēka problēma Latvijā nav nekāds noslēpums, un, tā kā "Kronus" ir strauji augošs uzņēmums un atrodas Pierīgā, tad šīs problēmas jūt izteikti. "Mums ir nepieciešami darbinieki, kas dzīvo ražotnes tuvumā, bet pētījumi liecina, ka bezdarba līmenis Rīgas reģionā turpina samazināties, kas mums rada saasinātu konkurenci par darbiniekiem. Un šo problēmu vērojam arī ikdienas praksē, piesaistot darbiniekus – piedāvājums tirgū ir ļoti ierobežots, bet inflācija paaugstina algu līmeni. Pēdējos divos gados uzņēmums ir veicis strukturālas pārmaiņas un audzējis darbinieku skaitu, taču aizvien ir vakances gan administrācijā, gan ražošanā," stāsta uzņēmuma pārstāvis. Pandēmijas laikā uzņēmumā darbs neapstājās, bet tieši otrādi – "Kronus" palielināja darbinieku skaitu, vienlaikus cenšoties uzlabot arī darba efektivitāti, ko palīdzēja darīt ASV pētniecības institūta "Adizes" speciālisti. Arī šogad, neraugoties uz izaicinājumiem, ar kuriem ir saskāries tirgus, uzņēmums plānojis audzēt darbinieku skaitu. Attīstot metālapstrādes virzienu, darbā ražotnē plānots pieņemt vēl 25 jaunus darbiniekus. Savukārt administrācijas darbinieku skaitu līdz šā gada beigām plānots palielināt līdz 150.

Līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā gan "Kronus", gan citi tirgus dalībnieki lielāko daļu nepieciešamā metāla piegādāja no Krievijas.

"Mēs metālu izmantojam galvenokārt palešu apmaļu ražošanā – tām ir vajadzīgas eņģes. Apmēram 60% eņģu ražošanai nepieciešamā metāla iegādājāmies no kaimiņvalsts. Tad, kad Krievijas metālam tika noteiktas sankcijas, mums izdevās atrast citus metāla piegādātājus, taču pieņēmām lēmumu attīstīt metālapstrādes virzienu pašiem. Te gan jāatzīmē, ka uzņēmums pirmos soļus metālapstrādē spēra jau 2016. gadā, kad sāka ražot eņģes savām vajadzībām. Taču tagad pieņemts lēmums ievērojami paplašināt metālapstrādes virzienu, un 2023. gadā kompānija iecerējusi sniegt pakalpojumus arī citiem tirgus dalībniekiem, kuriem nepieciešams noteiktos izmēros sagriezts metāls.

Darbs jaunajā ražotnē sāksies jau novembrī. Kopumā metāla griešanas iekārtu jauda ir apmēram 50 000 tonnu gadā, tāpēc uzņēmums spēs nodrošināt ar produkciju gan savu, gan citus uzņēmumus. SIA "Kronus" šis projekts izmaksājis 2,2 miljonus eiro.

Līdz šā gada 24. februārim arī būtisku daļa koksnes resursu, aptuveni 30%, uzņēmums importēja no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas, atzīst Minajevs. Tagad šīs valstis atrodas karadarbības zonā, un no tām gan kara, gan Rietumvalstu sankciju dēļ imports nav iespējams. "Tāpēc kopš marta esam nomainījuši ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu plūsmu un šobrīd iepērkam materiālu no Latvijas un Somijas, Zviedrijas, Igaunijas un Lietuvas. Augustā saņēmām pirmo zāģmateriālu kravu no Brazīlijas, un sākam arī izskatīt sadarbības iespējas ar uzņēmumiem Austrālijā, Jaunzēlandē un Čīlē," viņš skaidro.

"Kronus" eksports šobrīd veido 85% no kopējā apgrozījuma, un produkciju tas realizē vairāk nekā 53 pasaules valstīs. Lielākie tirgi ir Vācija, Zviedrija un Āzijas valstis.

Bremzēšanās šobrīd notiek visos uzņēmuma noieta tirgos. Šī tendence skar gan iepakojuma tirgu, kur tam par iemeslu ir inflācija un svārstības ekonomikā, gan arī dārzkopības produktu segmentu, kur laika apstākļu, piemēram, aukstuma dēļ pagājušajā pavasarī klienti nespēja izpārdot savas noliktavas, un tādēļ šobrīd viņi ir spiesti samazināt iepirkumus nākamajam pavasarim, stāsta Minajevs.

Šobrīd galvenais uzdevums ir saglabāt esošo pārdošanas rādītāju līmeni un noturēt pasūtījumus ražošanas jaudas pilnvērtīgai izmantošanai, saka Minajevs. Šogad tas ir izdevies, tāpēc, neskatoties uz ekonomikas izaugsmes procesu bremzēšanos trešajā un ceturtajā ceturksnī, rezultātus uzņēmumā neprognozē sliktākus kā 2021. gadā.

"Arī turpmākajos periodos plānojam koncentrēties uz jauno darbības virzienu attīstīšanu. Meklēsim jaunas iespējas kokmateriālu un dārzkopības produktu tirgū. Protams, koncentrējamies arī uz metālapstrādes jomu, bet tas nenozīmē, ka metālapstrāde aizstās mūsu pamata darbību. Mēs bijām un būsim kokapstrādes uzņēmums, kas eksportē palešu apmales un paletes – mēs pētām un meklējam gan jaunas materiālu piegādes iespējas, gan noieta tirgus. Tomēr mūsu plānos ir sabalansēta attīstība visos virzienos," noslēdz Minajevs.

Sākotnēji uzņēmums saņem sausu kokmateriālu, kas atbilst nepieciešamajai kvalitātei, no sertificētiem piegādātājiem. Uzņēmuma speciālisti pārbauda materiāla kvalitāti, šķiro un izvieto noliktavā atbilstoši uzņēmuma iekšējiem kritērijiem (kvalitāte, šķira u.c.).

Tad ražošanas pārstāvji saņem pasūtījumu no klienta, un atbilstoši pasūtījumam, ražošanas speciālisti izvēlas materiālu.

Materiāls tālāk dodas uz "Paul" līniju, kur uzņēmums īsteno 3D kvalitātes kontroli (ar skaneriem), lai garantētu stabilu materiāla un līdz ar to arī gala produkcijas kvalitāti.

Kvalitātes kontroli veic katrā posmā – no izejmateriālu iegādes līdz gatavo produktu nosūtīšanai klientiem. Šeit arī materiāls tiek gatavots darbam – tiek apgriezts pēc vajadzīgā izmēra.

Nākamajā posmā materiāls tiek padots uz valcēšanas līniju: tajā uzstāda eņģes.

Tad dēlis ar eņģi nonāk uz salikšanas līnijas, kurā tiek salikts gatavais produkts – palešu apmale.

Tad produkcija nonāk gatavo produktu noliktavā, no kurienes to sūta klientiem.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš

Kokapstrādes nozarei aizvadītie divi gadi bija izcili. Šis kopumā bija ļoti veiksmīgs laiks preču nozarēm. Pulcēšanās un ceļošanas ierobežojumi ierobežoja pieprasījumu pēc pakalpojumiem, kas tostarp nozīmēja, ka mājsaimniecības neiztērēto naudu vai nu uzkrāja, vai novirzīja preču pirkšanai. Līdz ar to jau 2020. gada nogalē sākās straujš dažādu preču cenu kāpums. Auga arī ražotāju izmaksas, bija jācīnās ar komponentu iepirkšanas sarežģījumiem, pandēmija radīja jucekli darba organizācijā, bet kopumā ar šo laiku rūpniecība var būt ļoti apmierināta.

Kokapstrāde ir īpašs stāsts,. Tai īslaicīgais izbīlis pandēmijas sākumā ātri pārvērtās īstā finanšu eiforijā. Darbs no mājām mudināja cilvēkus pirkt lielākus mājokļus, tostarp privātmājas, kuru būvniecībā īpaši daudz izmanto koksnes izstrādājumus. Vairāk pavadot laika mājās, cilvēki labāk pamanīja iespējas tās uzlabot un devas uz būvmateriālu jeb DIY veikaliem. Pērn nogalē ražotāju cenu kāpums kokapstrādei sasniedza 60%. Vairākas kokzāģētavas ir ziņojušas par pērnā gada peļņu, kas mērāma desmitos miljonos eiro.

Šobrīd situācija nozarē ļoti strauji mainās, un to ietekmē situācija ar mājokļu tirgiem pasaulē – cenu līknes lūzt, mājokļu būvēšanas uzsākšana vairākās valstīs samazinās, tai skaitā pasaules divās lielākajās ekonomikās: Ķīnā un ASV. Augstās enerģijas cenas samazina mājsaimniecību pirktspēju, līdz ar to arī vēlmi iegādāties mājokļus, un šo efektu pastiprina procentu likmju kāpums. Kokapstrādātājiem situāciju sarežģī tas, ka ļoti lielais pieprasījums pēc enerģijas tur augstā līmenī apaļkoku cenas.

Arī Latvijas kokapstrādē ražošana jau samazinās – 3. ceturksnī par 9% gada griezumā. Turpmākais pusotrs gads, varbūt pat divi gadi nozarei būs grūti. Taču nozares uzņēmumi jau iepriekš brīdināti, ka pārsteidzoši ilgais un izskaņā arī spēcīgais izaugsmes cikls, kas sākās 2009. gadā, kaut kad beigsies. Tālredzīgākie uzņēmumi noteikti ir uzkrājuši rezerves, lai šo laiku pārdzīvotu.

Konkrētā uzņēmuma metālapstrādes projektu nevaru detalizēti komentēt, jo man nav precīzas informācijas. Tomēr Latvijā jau līdz šim vairāki kokapstrādes uzņēmumi ir paplašinājuši darbību metālapstrādes un mašīnbūves jomā. Piemēram, "Latvijas Finieris" un "Gaujas Koks" daļēji ražo sev nepieciešamās iekārtas.