Es tevi un tavu ģimeni dzīvus sadedzināšu! Trīs stāsti par ņirgāšanos Igaunijas skolās

Jau 10 gadus Igaunijas skolām ar bulingu cīnīties palīdz organizācijas "Skola bez bulinga" programma "KiVa" – tajā iesaistījušās apmēram 120 Igaunijas izglītības iestādes. Taču aptauja, ko šogad un pērn veica analītiskais centrs "Praxis", rāda, ka tikai 52% skolotāju tic, ka viņi var apturēt ņirgāšanos starp skolēniem. Pat tajās skolās, kas iesaistījušās "KiVa", profilaktiskie pasākumi neapver visus skolēnus un pedagogus. Pētījuma autori norāda, ka no bulinga nav iespējams izvairīties tikai ar atsevišķu darbinieku entuziasmu, nepieciešama saskaņota un pastāvīga rīcība, kā arī vecāku iesaistīšanās.

""KiVa" sagatavota efektīva metodika, kas rūpīgi izstrādāta un zinātniski pārbaudīta. Izmantojot šīs metodes, mēs lielā mērā varam izvairīties no bulinga un risināt konfliktus," saka fonda satura menedžere Kristīna Treijala. "Taču pareiza programma ir kā putekļusūcējs, kas tīrību istabā uztur tikai tad, ja jūs to regulāri lietojat. Ja tas stāv kaut kur kaktā, no tā nav nekādas jēgas."

Trīs mammas ar žurnālu "Jana" padalījās stāstos par izsmiešanu, ar ko skolā saskārušies viņu bērni.

Skolotāju bērni – apņirgšanas iniciatori

Kad Mare savu meitu Kristi (tagad meitenei ir 16 gadu) sūtīja skolā, viņa ticēja, ka "mazajās" klasēs un skolās ņirgāšanās ir mazāk. Tagad viņa atzīst, ka tā laikam var arī nebūt. Tāpat, no viņas pieredzes, nav taisnība, ka Valdorfa skolās nepastāv bulings.

"Mana meita bērnudārzā bija lēnīgāka par citiem, un mēs nolēmām, ka Valdorfa skola viņai būs vairāk piemērota," atceras Mare. "Diemžēl apņirgšana sākās jau sākumskolā. Kristi uzmācās klasesbiedrs, kas bija skolotāja dēls. Vēlāk izsmiešanai pievienojās vēl vairāki bērni."

Sākumā no Kristi izvairījās, pēc tam izdemolēja viņas mantas, reiz viņas sporta tērpu iemeta ģērbtuves tualetē, bet viens no zēniem ielipināja viņas matos košļājamo gumiju.

"Es mēģināju runāt ar tēvu, kurš bija sākumskolas skolotājs, taču viņš neko nedarīja."