Protams, ir ļoti daudz un dažādu iemeslu, kāpēc tiek zaudēta motivācija, taču visbiežāk problēmas sakne slēpjas trīs trūkumos: uzticības, koncentrēšanās un noteiktas virzības trūkums. Jums ir jātic sev un savam darbam, skaidri jāsaprot savas vēlmes un jāstrādā tā, lai katrs paveiktais darbs ir kā pakāpiens pretī kaut kam lielākam, piemēram – karjeras izaugsmei!
Kā paaugstināt uzticēšanos?
Kad jūs uzdodat sev jautājumu, ko vēlos iegūt, prāts uzreiz sagatavo paskaidrojumu, kāpēc jūs to nevarat. Atceroties iepriekšējās neveiksmes, jūsu personīgās vājības atgādina par sevi un parādās skaudība arī pret kolēģiem vai vienaudžiem, kas gan darbā, gan vispār dzīvē sasnieguši labākus rezultātus. Nedrošība, ko rada visas šīs pārdomas, vēl vairāk sagrauj uzticēšanos sev, saviem spēkiem vai spējām.
Viena no iespējām, kā izrauties no grūtsirdības, ir savā prātā vai rakstiski sagatavot sarakstu ar veiksmēm, ko jūs esat piedzīvojuši pagātnē, tostarp izceļat savas stiprās puses. Vēl un vēl izejiet cauri šim sarakstam, lai saprastu, ka esat spējīgs stāties pretī jebkuriem dzīves sagādātajiem pārbaudījumiem, katrā situācijā atrodot visoptimālāko risinājumu!
Sākotnēji šī pozitīvo kvalitāšu saraksta atkārtošana var šķist dīvaina, taču mūsu prāts ir iekārtots tā, ka, vairākkārt saņemot vienu un to pašu pozitīvo informāciju, cilvēks sāk tai ticēt. Respektīvi, ja jūs patiesi ticat tam, ka esat pelnījis veiksmi, jūsu prāts ģenerēs iespējas veiksmīga rezultāta sasniegšanai, turklāt vislabākais paņēmiens, kā piesaistīt sev veiksmi, ir patiesa vēlēšanās ar savu darbību radīt vērtību apkārtējai pasaulei.
Koncentrēšanās uz mērķi
Bieži vien mēs koncentrējamies uz sekundārām lietām, nevis uz pašu galveno – sava darba mērķi. Parasti domāšanu ierobežojam ar bažām par to, ko varam zaudēt – baidos zaudēt darbu, palikt vientuļš, baidos no sabiedrības nosodījuma vai kritikas, baidos palikt bez naudas u.c. Par savu rīcību vai nospraustā mērķa nozīmību jūs nedrīkstat šaubīties – katra mērķtiecīgā darbība jūs tuvina tā sasniegšana, kamēr šaubas jūs no tā attālina.
Koncentrēšanās uz mērķi paredz domāšanu pozitīvās kategorijās – es iegūšu, es panākšu, es nokārtošu eksāmenu, es nopelnīšu mašīnai u.tml. Ja zinām un formulējam, ko mēs vēlamies iegūt, prāts sāk darboties un meklēt ceļus, kā to var realizēt.
Nevajag lietot vārdus "varbūt" vai "iespējams". Ja tiek lietots kāds no šiem vārdiem, tad zemapziņā automātiski tiek meklēti iegansti un iemesli, kāpēc iecerētais neizdosies.
Virzības noteikšana
Burtiski jāsagatavo saraksts ar darbībām, kuras paveikt, lai pietuvotos vēlamajam mērķim. Turklāt šis saraksts ar darbībām vai aktivitātēm jāizvērtē kritiski – kuras darbības ir lietderīgas, finansiāli izdevīgas vai atmaksājas, bet kuras ir liekas un patērēs tikai laiku un enerģiju.
Tomēr, plānojot, ko darīt, lai sasniegtu mērķi, jāvairās izvēlēties tikai vieglākos un ātrāk paveicamos uzdevumus. Reizēm tieši sarežģītākie, riskantākie vai neinteresantākie uzdevumi var pietuvināt mērķim.
Virzības noteikšanā svarīgi sagatavot īstermiņa un ilgtermiņa plānus jeb taktiskos un stratēģiskos mērķus. Pirmie ļaus redzēt dinamiku, fiksēt soļus, saglabāt pozitivitāti un gandarījumu par katru mazu sasniegumu, tostarp tuvinās savam gala mērķis. Savukārt ilgtermiņa plāni palīdzēs nenovirzīties no sākotnējā mērķa un izveidos kopējo rāmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
