Gluži tāpat, kā mazuļi mācās staigāt, tā arī bērndārznieki – valdīt pār savām emocijām. Pie portāla "Cālis" anonīmi vērsās kāda mamma, kura meklē padomu, kā palīdzēt bērnam tikt galā ar pēkšņiem dusmu izvirdumiem un agresiju pret tuviniekiem, lai situāciju risinātu pēc iespējas saudzīgāk. Konsultāciju sniedza nodibinājuma "Centrs Dardedze" sociālā darbiniece Janeta Bokaldere.
Situācijas apraksts no mammas, kas vērsās pie portāla "Cālis". Mamma stāsta, ka viņas meitai, kurai nesen apritējuši četri gadi, ik pa laikam ir dusmu izvirdumi un izteikta agresija pret mammu vai tēti, atkarībā no tā, kurš vecāks ir klāt konflikta brīdī. Bērns bļauj vecākiem virsū, saka vārdus "es tevi ienīstu", "es ar tevi nedraudzēšos", nereti arī iesit mammai, ja viņa cenšas atrisināt situāciju sarunu ceļā. Tāpat var pēkšņi nedraudzēties ar citiem bērniem, ja tas izdarījis kaut ko ne pa prātam vai aizticis kādu mantu. Gadījuma piemērs – atnāk ciemos ģimenes draugi ar savu bērnu, kas ir divus gadus jaunāks. Kopīgi spēlējoties, ciemiņbērns ar zīmulīti nedaudz iekrāso četrgadīgās meitenes krāsojamo grāmatu. Meitene pārdzīvo, ka tieši to lapu nedrīkstēja krāsot, ka viņa ciemiņus ienīstot un lai tie iet prom. Mamma, protams, risina situāciju un aizved meiteni uz savu istabu "atvilkt elpu" un nomierināties, pabūt ar sevi vienatnē, nevienam netraucējot. Taču tas izvēršas par to, ka četrgadniece savā istabā ar lielu troksni sviež mantas, kliedz, rūc un visādi citādi agresīvi izrādās.
Jautājums no mammas – kā tikt galā ar tik lielu bērna agresiju? Kā iemācīt bērnam ļauties emocijām, tās izskaidrot, taču tajā pašā laikā nedarīt pāri sev un citiem? Jāpiebilst, ka bērna sodīšana nekad nav bijusi fiziska, viss parasti risināts pārrunu vai "pārtraukuma soliņa" ceļā.
Skaidro nodibinājuma "Centrs Dardedze" sociālā darbiniece Janeta Bokaldere: "Augot un attīstoties bērns pauž dažādas emocijas. Vairākas no tām ir spēcīgas un satrauc vecākus, kā minētajā situācijā. To iemesls var būt jauna situācija, kas bērnam rada stresu. Šādos gadījumos svarīgi saprast, kas tieši bērnu uztrauc un kāpēc.
Šajā vecumā bērnam vēl ir nepieciešams vecāku atbalsts emociju pašregulācijā. Emociju pašregulācija ļoti atkarīga no ārējiem apstākļiem un notikumiem. Bērns emocijas un uzvedību iemācās kontrolēt pakāpeniski. Emocionālā attīstība un kognitīvās spējas ir cieši saistītas. Vecākiem jābūt pieejamiem, lai savu bērnu nomierinātu, jācenšas izprast, kāpēc bērns ir satraukts un viņš jānomierina, piemēram, veltot viņam uzmanību vai spēlējoties ar viņu, kā arī svarīgi, lai vecāki ģimenē runātu par emocijām un veidiem, kā tās savaldīt un atrisināt konfliktus, un modelētu šādu uzvedību vai veidus, kā varēja rīkoties citādāk.
Iespējams, šādi bērns pauž vajadzību pēc nedalītas vecāku uzmanības. Situācijā par ciemiņiem, iespējams, pirms tam bērns netika informēts – ļoti svarīgi informēt bērnu par gaidāmajiem notikumiem, sagatavot. Atspoguļojiet bērnam viņa emocijas un to, ka saprotiet, ka viņš ir, piemēram, dusmīgs. Iespējams, tas atkarīgs arī tīri no fiziskiem aspektiem – bērns ir noguris, nejūtas labi, tāpēc viegli pakļaujas emocijām."
Ieteikumi, kā palīdzēt bērnam pārvarēt negatīvās emocijas:
- Mēģiniet saprast un pieņemt to, ka attiecīgajā brīdī bērnam ir ļoti grūti tikt galā ar savām emocijām. Pajautājiet viņam, kas viņu sarūgtina, ja tas nav acīm redzams, vai atspoguļojiet tās: "Es redzu, ka tu esi dusmīgs."
- Parādiet, ka jūs saprotat un pieņemat bērna jūtas.
- Ja nepieciešams, novelciet robežas viņa uzvedībai, piemēram, pasakiet, ka citiem nedrīkst darīt pāri. Par pozitīvās disciplinēšanas metodēm, ko iesaka "Centrs Dardedze" vari lasīt šajā rakstā.
- Iedrošiniet bērnu atrast paņēmienus, kuri varētu palīdzēt viņam risināt attiecīgo problēmu un izvairīties no problēmas atkārtošanās.
- Izmēģiniet un atrodiet efektīvāko paņēmienu un palīdziet bērnam to izmantot nākamajā reizē, kad ir līdzīga situācija.
- Nekauniniet bērnu un nepārrunājiet situāciju, kamēr bērns vai Jūs vēl esiet dusmīgs.
Reizēm bērnam par labu nāks, ja viņš izniķosies no sirds. Šajā rakstā vari lasīt par niķošanās pozitīvo ietekmi uz bērnu.