Jaunie vecāki var būt pārmērīgi pārņemti ar jaunajiem pienākumiem – viņi baidās un satraucas par katru nieku, uzdod virkni dīvainu jautājumu un dara daudz neparastu lietu, kuras pēc vairākiem gadiem atceroties, paši varēs pasmieties, iespējams, pat nosarkt. Portāls Top.thepo.st piedāvā 17 dzīves mirkļu apkopojumu, par kuriem vēlāk pats varēsi gardi pasmieties.
1. Kā tu nervozēji, kad pirmo reizi rokās turēji mazuli
Atceries, cik stipri sitās tava sirds, kad tu pirmo reizi paņēmi rokās savu mazulīti? Cik akurāti un lēnītēm viņu ģērbi, baidoties salauzt viņa mazos pirkstiņus. Visi vecāki iziet cauri šim posmam, bet pēc gada vai diviem jau ar smaidu var atcerēties par savām muļķīgajām vecāku bailēm.
2. Laika patēriņš, izvēloties ratiņus
Ja tev šis process jau ir garām, tad tagad droši vien ar smaidu vari atcerēties, cik nedēļas lasīji atsauksmes dažādos forumos par ratiņu veidiem un firmām, kas piedāvā šo transporta līdzekli, kā tu skaitīji plusus un mīnusus, un cik principiāli svarīgi tas viss šķita. Bet pēc tam salūza ratu ritenis vai arī tu ieraudzīji simpātiskākus ratiņus… Viss tas pats notika ar pārējo bērnam paredzēto lietiņu iegādi – knupīšiem, pudelītēm un tā tālāk. Ja tu to visu iegādājies, tad droši vien ilgi izvēlējies vislabāko variantu. Viss mazuļa labad!
3. Reakcija uz izsitumiem
Vai atceries savu reakciju, kad tu pirmo reizi bērnam pamanīji kādu pumpiņu vai ādas apsārtumu? Bet toreiz tev tas nemaz nešķita smieklīgi!
4. Tavi pieprasījumi "google"
Vai tu tagad atceries, kādus atslēgvārdus ievadīji "google" meklētājā… "Kā normāli kakā zīdainis", "kāpēc mazulis siekalojas", "kāpēc bērnam no mutes nejūt nekādu smaržu" un daudzus citus dīvainus jautājumus, kuri nekad neienāktu prātā cilvēkam, ja viens viņš nav "jaunizceptais vecāks".
5. Vannas termometrs
Pieredzējušiem vecākiem vienmēr šķiet smieklīgi, kad viņi atminas, cik nopietni un apdomīgi viņi pārbaudīja ūdens temperatūru pirms vannošanas, izmantojot speciālo vannas termometru. Bet, iespējams, tu pat iegādājies "gudro" vannu, kas pati paziņo ūdens temperatūru.
6. Laika patēriņš, ko veltīji, vērojot savu mazuli guļam
Iespējams, kādam pat atradīsies blociņš, kurā pierakstīts, cik ilgu laiku mazulis katru dienu gulējis. Un mēģini atcerēties, cik daudz laika tu domāji/zīlēji, kā panākt, lai mazais gulētu iespējami ilgāk un saldāk.
7. Panikošanas laiks: bērns negrib rāpot
Atceries, kā tu nervozēji, kad citi vecāki tev sacīja: "O, bet mūsu mazulīte jau rāpo!". Kā tu pārdzīvoji, domājot, ka ar tavu bērnu kaut kas ir ne tā, ja reiz viņš vēl nerāpo. Bet tagad, kad bērns ir tik pilns enerģijas, ka pat divas sekundes nevar mierā pasēdēt, droši vien toreizējie pārdzīvojumi šķiet – smieklīgi.
8. Pirmie "nē"
Atceries, kā tu smīnēji, kad bērns sāka teikt pirmos "nē"? Tagad, visticamāk, tu šādas kļūdas vairs nepieļautu…
9. Ārstu mājas vizīšu skaits
Pamēģini vismaz aptuveni saskaitīt, cik reižu tu bērna pirmajā dzīves gadā uz mājām sauci ārstu. Atbilde ir vienkārša – daudz, ļoti daudz reižu. Bet tas ir normāli, visi "jaunizceptie vecāki" ir briesmīgi panikotāji.
10. Vēdera izejas kontrole
Tagad tev droši vien jāsmejas, bet atceries, kā tu nespēji aizmigt, jo bērns nebija kakājis 12 stundas. Tev tiešām tas šķita ļoti nopietni.
11. Uzņemto video daudzums
Ja apkopotu visu to video daudzumu, ko uzņēmi tad, kad mazais vēl neko īpašu neprata darīt, droši vien informācijas apjoms, kas glabājas tavā datorā, ir milzīgs. Tad, kad bērnam bija pirmie mēneši, tie likās bezgalīgi interesanti un aizraujoši, tos tu nosūtīji visiem paziņām un patiesi aizvainojies par netaktiskiem jautājumiem: "Un kas tajos video tik īpašs?".
12. Kā tu modināji bērnu, lai viņu pabarotu
"Un kāpēc mēs to darījām?" – iespējams, tu tagad sev tā vaicā, atceroties, kā mazo modināji, lai viņu pabarotu pēc saraksta. Bet patiesību ir teikušas vecmāmiņas – nav vērts modināt aizmigušu bērnu. Tagad to saproti arī tu. "
13. Dīvainie jautājumi, ko uzdevi pediatram
"Jaunizceptie vecāki" mēdz būt īsti panikas cēlāji, kuri ne tikai "google" meklē dīvainas lietas, bet gana interesantus jautājumus uzdod pediatram. Turklāt pilnīgā nopietnībā. Piemēram, atnest ārstam bērnu gultiņas fotogrāfiju, lai palūgtu pateikt viedokli, vai tā spēs bērnu pasargāt no zīdaiņu pēkšņās nāves sindroma. Stulbi? Iespējams, taču toreiz, esot "jauniņajam", neviens jautājums nešķiet dīvains.
14. Bailes no mikrobiem
Ak, cik gan briesmīgi ir mikrobi vecāku acīs! Jā, tie var bērnam izsaukt kādu slimību, taču vecāku fobija nereti aiziet tik tālu, ka citus bērnus savējam nemaz nepielaiž klāt, bērnam pieskaras tikai pēc tam, kad rūpīgi nomazgātas rokas, bet kādu blakus esošo pieaugušo, kurš nošķaudījies, gatavi "apēst bez sāls". Absurds, bet fakts. Par laimi, šī fobija pāriet ar laiku, kad mazulis aug un sāk pats izmēģināt visu pēc kārtas, izmantojot metodi "uzlikt uz kārā zoba". Šī fobija vienkārši pāriet citās bailēs – ja nu bērns ar kaut ko aizrijas, vēl sliktāk, traumē iekšējos orgānus? Vairs jau nav līdz mikrobiem…
15. Lietu daudzums, ko ņēmi sev līdzi, kad gāji ārpus mājas
Liekas pamperu rezerves, ēdiens, silts apģērbs, salvetes, vēl virkne citu lietu, kas, visticamāk, nekad nav bijušas vajadzīgas, bet kuras noteikti jāpaņem līdzi, gadījumā, ja… Tagad tu droši vien izvēlies pastaigāties, līdzi ņemot iespējami mazāk mantu, taču toreiz varēji staipīt līdzi čemodāna izmēra somu, cerot, ka tas tev palīdzēs labāk rūpēties par mazuli.
16. Grandiozi svētki par godu viena gada jubilejai
Jā, tas ir visai satraucošs moments – svinēt pirmo dzimšanas dienu, to vienmēr gribas izdarīt ar vērienu. Taču tagad, kad bērns jau paaudzies, vecāki saprot – savā pirmajā ballītē bērns nesaprata, kas vispār notiek, bet visi tavi draugi, kuriem bērnu nebija, skatījās uz tevi kā uz cilvēkiem, kuriem kaut kas nav ar prātiņu. Labums ir tāds, ka palikušas fotogrāfijas, un tagad par to visu var pasmieties.
17. Bērnudārza izvēle
Atrast bērnudārzu, turklāt tādu, kurš patiktu, nav vienkārši. Vienā nepatika audzinātājas, citā – rotaļu laukums, trešajā – gultiņas… Un tā bezgalīgi! Parasti vecāki aptaujā citus, prasa paziņām, stājas rindā, lai nokļūtu "pasaules vislabākajā dārziņā". Un tas viss jau sākas, kad mazulim ir tikai četras nedēļas…
Bērni – tā ir laime, un viņus audzinot, vecāki paši daudz mācās. Dažreiz vecāki pieļauj kļūdas, par kurām pēcāk var pasmieties, bet tas viss ir tik dabiski.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
