Kā tas ir, kad gribas bērnus?

"Izmantoju iespēju vērsties pie profesionāļa sakarā ar pārdomām, uz kurām pati īsti nespēju rast atbildi. Lieta tāda, ka īsti nevaru atrast motivāciju, kāpēc man vajadzētu bērnus.

Man ir visi "tehniskie" priekšnoteikumi - esmu 27 gadus jauna, vesela, kopā ar savu mīļoto vīrieti, pietiekami nodrošināta materiāli, taču nevaru sev atbildēt uz jautājumu - kāpēc man vajadzētu mainīt visu savu dzīvi, ar ko esmu ļoti apmierināta, un uzņemties atbildību par kādu maziņu brēkuli.

Viens no iemesliem varētu būt, ka man nekad mūžā nav bijis kontakta ar maziem bērniem, un tāpēc viņi man šķiet pilnīgi nesaprotami un sveši. Vēl viens iemesls – mums ar vīru bija jāiztur ļoti liela pārbaude laika un telpas ziņā, līdz varējām būt kopā - varbūt tagad joprojām paniski baidos viņa klātbūtni dalīt ar kādu citu. Jo bērns ir trešais (ceturtais, piektais) cilvēks attiecībās. Bet mums kopā ir ļoti ļoti labi.

Vēl - no visapkārt esošās informācijas man ir radušās diezgan paniskas bailes no grūtniecības un dzemdībām. Tādi ir iemesli, ko pati esmu atradusi PRET.

PAR laikam būtu ļaušanās dabas ritmam un plūdumam un izpildīt bioloģiskās funkcijas, taču tas man nav pietiekams arguments. Mans jautājums laikam būtu šāds: 1) vai tā ir psiholoģiska problēma, kas ar laiku pāries pati no sevis, jeb man jāmeklē profesionāla konsultācija? 2) KĀ tas ir, kad gribas bērnus? Liels paldies."

Atbild psihoterapeite dr. Anita Plūme:

"Gribēt vai negribēt bērnu? Domāju, tas ir jautājums, ko katra sieviete reiz sev uzdod, jo par māti neviens nepiedzimst, tāpat kā par tēvu, par vecākiem izvēlas kļūt, kad sajūt nepieciešamību.

Pirmām kārtām, es gribu jums teikt - atļaujiet sev negribēt bērniņu, tagad ne, lai kādi motīvi tam arī nebūtu. Jūs vienkārši šobrīd neesat tam gatava un tajā nav nekā slikta vai nosodāma. Vadoties no kulturāliem mītiem, jums ir pietiekams vecums, lai gribētu būt māte, tomēr šobrīd tas nav īstais vecums tieši jums, tādēļ grūti teikt, vai tā ir psiholoģiska problēma vai vienkārši dzīves brīdis. Tik tiešām ir jāpagaida, lai kaut ko saprastu labāk. Izbaudiet kopību un tuvību ar savu partneri, sajūtieties tajā piepildīta un gandarīta un tad šis jautājums atnāks atkal.

Jūs prasāt, kā tas ir - gribēt bērnu? Domāju, ka katram tas ir drusku savādāk, atkarībā no mūsu dzīves pieredzes un personības. Tomēr ir kaut kas, ko cilvēki parasti saka tādos brīžos. Saka, ka gribēt bērnu, nozīmē gribēt dot savu mīlestību un labestību tālāk, gribēt rūpēties par kādu, kas būs cits cilvēks, bet ar kaut ko tev līdzīgs, tas būs nenovērtējams piedzīvojums - dot pasaulei jaunu personu ar tām īpašībām, kuras vērtējam, tajā pašā laikā unikālu, citu cilvēku, sastapt kuru mēs ļoti gribam nākotnē. Interesanti, kāds talants varētu viņam būt?

Vai tas man patiks? Protams, to visu varēs saņemt par augstu cenu, atsakoties no brīvā laika un uzliekot sev pienākumus atbildēt un palīdzēt. Kad to visu gribas, tad acīmredzot gribas laist pasaulē bērnu."