Komunikatīvā pašnāvība un iedarbīga runa  (2)

Psihoterapeite Gunta Andžāne kā vienu no uztraukuma iemesliem min pagātnē gūtās traumas un vilšanos, kad cilvēks ir atradies uzmanības centrā un kritizēts par kaut ko. Kritika raisījusi nepatīkamas emocijas, un tā rezultātā prāts ir neapzināti gatavs darīt visu, lai no tām izvairītos. Visbiežāk šādas situācijas piedzīvotas tieši skolā vai augstskolā.

Uztraukumu var izraisīt arī, piemēram, bailes izskatīties satrauktai, iedoma, ka zini klausītāju patieso viedokli, bailes no sakāmā aizmiršanas, prasmju trūkums un fiziska reakcija (piemēram, sirdsklauves un svīšana).

Tā dēvētā "komunikatīvā pašnāvība" ir stresa izraisīta parādība, kas var mazināt skatītāju uzticību runātājam(-ai). Tai raksturīgas tādas frāzes kā, piemēram, "jūsu ciešanas drīz beigsies"; "neesmu sagatavojies(-usies)", "man nepadodas runāt publiski", "man jau nebūs daudz, ko stāstīt", "varētu labāk", "patiesībā neesmu šīs jomas speciālists", "man par šo lūdza parunāt", "atvainojiet, ka prezentācijā ir pārāk daudz teksta", "piedodiet, ka uztraucos" un citas atvainošanās.

Tās var papildināt dažādas refleksīvas darbības, piemēram, mīņāšanās, šūpošanās, matu virpināšana pirkstos, pildspalvas klikšķināšana, pārmērīgi roku žesti, novēršanās no publikas (skatīšanās pa logu, uz kājām, griestos), kā arī tādi parazītvārdi un skaņas kā "āā", "ēē", "nu", "un, un", "mm" un "ja" (ieteikums – to vietā izmanto klusuma pauzes!). Skatītāji pievērš uzmanību arī kustībām, balsij, tembram, intonācijai un dikcijai.

Vislabākais veids, kā pārvarēt uztraukumu, ir izmantot ikvienu iespēju uzstāties publiski, kā arī klausīties izcilas un iedvesmojošas runas, analizēt savas oratorprasmes un lūgt citu cilvēku viedokli par tām. Vērtē, kas citiem runātājiem izdevies labi un kas būtu jādara citādi, šādi no pasīva klausītāja pārtopot par vērīgu ekspertu.

Lai mazinātu stresu pirms uzstāšanās: 1) izvairies no tādiem sirdsdarbību paātrinošiem dzērieniem kā alkohols un kafija; 2) pamēģini jogu, meditāciju, muskuļu atslābināšanas vai elpošanas vingrinājumus; 3) pārliecinies, ka saproti, par ko runāsi – pārliecība par tematu vairo pašapziņu; 4) izmēģini runu pie spoguļa un uzņem laiku, jo tas palīdzēs pamanīt iespējamās problēmas un saprast, vai spēsi iekļauties laikā; 5) saģērbies atbilstošā, bet ērtā apģērbā, kas liek justies pārliecināti; 6) esi radoša un iztēlojies stresu kā tēlu (līdzīgi kā "Pusnakts šovs septiņos"), kas zina – varbūt iznāks sadarboties.

Lai mazinātu stresu uzstāšanās laikā: 1) centies atslābināt muskuļus (dažreiz paši nepamanām, ka esam saspringuši); 2) smaidi (smaids ir dabisks relaksētājs); 3) padzeries ūdeni, jo stresa dēļ mute var kļūt sausa, kas var uztraukt vēl vairāk; 4) centies veidot acu kontaktu ar visiem, bet, ja nepieciešams, lielāku uzmanību pievērs tiem skatītājiem, kuri atbalsta, šķiet ieinteresētāki un smaida.

Rakstot runas tekstu, ir jāņem vērā gan tematiskā ievirze, gan auditorija, gan – runas mērķis. Pirms sāc rakstīt, formulē mērķi: jo konkrētāks tas būs, jo sekmīgāka būs uzstāšanās.

Runas sākums un beigas – izšķirošas labas uzstāšanās daļas, jo visspilgtāk atmiņā paliek pirmie un pēdējie teikumi, tāpēc sagatavo tos iepriekš pat tad, ja ir maz laika, lai gatavotos. Pirmā frāze ir svarīgākā, un tai ir jābūt tādai, kas piesaista klausītāju interesi. Oratori bieži vien sāk runu ar jautājumu, stāstu vai statistiku, bet nebaidies būt radoša un improvizēt, izvēloties arī citas metodes.
Gatavojot uzstāšanos, izveido vismaz trīs tās variantus: 1) viss vēstījums izvērstā veidā; 2) tēzes jeb dažus svarīgākos punktus; 3) piezīmju lapiņas ar būtiskāko (citātiem, faktiem, skaitļiem, atslēgvārdiem). Ja raksti ar roku, pārliecinies, ka varēsi ātri saskatīt to, ko esi uzrakstījusi.

Ļoti svarīga ir vienkāršība un struktūra. Atceries, ka galvenais ir ziņojuma nodošana klausītājam saprotamā veidā, nevis intelekta izrādīšana. Ir vērts atcerēties tā dēvēto "trijnieka principu" (rule of three), proti, mēs atceramies to, kas ir pa trīs: domraksta struktūra (ievads, iztirzājums, nobeigums), pasaka par trim sivēntiņiem, "viens, divi, trīs – nu tu esi brīvs!" un tā tālāk. Ja tavā runā būs trīs punkti (vai trīs piemēri), klausītājiem būs daudz vieglāk to saprast un atcerēties.

Jāatceras, ka ir svarīgi ne tikai tas, ko tu saki, bet arī kā tu saki. Ja uzstājies bieži, apgūsti labu dikciju, piemēram, runas tehnikas kursos vai ar profesionāļa (foniatra) palīdzību. Trīs intonācijas pamatkomponenti, ko vienmēr ļoti labi uztver klausītāji, ir miers, pārliecība un entuziasms.

Ļoti svarīga ir ne tikai balss, bet arī laika izjūta un ievērošana. Vislabāk ir runāt tik īsi, cik iespējams, lai nenogurdinātu skatītājus, kā arī iemācīties iekļauties laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir izmēģināt runu (to nelasot) un pārliecināties, vai tiešām spēsi iekļauties laikā. Atstāj rezervē vismaz 10 sekundes, jo īstajā uzstāšanās reizē, iespējams, uztrauksies, un tas varētu runu paildzināt. Savukārt uzstāšanās laikā ik pa laikam paskaties pulkstenī, lai pārliecinātos par to, ka iekļaujies laikā.

Nodibini saikni ar klausītājiem tā, lai veidotos netiešs dialogs ar katru no tiem. Veido acu kontaktu, taču neuzkavējies pie tā ilgāk par piecām sekundēm. Padoms: ja ir neērti skatīties citiem cilvēkiem acīs, skaties uz daļu starp acīm – klausītājiem liksies, ka skaties acīs, bet tev būs mazāk uztraukuma. Saiknes veidošanā palīdz arī rosinoši un retoriski jautājumi, kā arī aicinājumi iesaistīties (piemēram, roku pacelšana). Iemācies ievadu no galvas, jo pirmās pāris minūtes auditorija ir visuzmanīgākā, savukārt pārējā laikā droši skaties pierakstos.

Pievērs uzmanību arī ķermeņa valodai jeb paralingvistiskajiem līdzekļiem. Brīvāka, atvērtāka poza ar laiku iedarbojas uz paša runātāja emocionālo stāvokli un mazina spriedzi. Esi uzmanīga ar žestiem – runājot kameras priekšā, tos vēlams izmantot pēc iespējas mazāk, savukārt auditorijas priekšā aktīvi (bet – pārdomāti!) izmanto gan žestus, gan mīmiku.

Iespējams, esi dzirdējusi populāro mītu, ka pirmo iespaidu par cilvēku veido: 55% – viņa ķermeņa valoda jeb tas, kā apzināti vai neapzināti uzvedas ķermenis, 38% – balss tonis, un tikai nieka 7% – tas, ko cilvēks runā. Šīs hipotēzes autors, psiholoģijas profesors Alberts Mehreibjens, gan pats vēlāk ir norādījis, ka apgalvojums ticis izrauts no konteksta un ka viņa pētījumā secinātais bija attiecināms uz situāciju, kur mēs veidojam pirmo iespaidu jeb attieksmi par kādu, nevis jebkuru saziņas aktu.

Arī valodas kultūra ir ļoti svarīga oratormākslas daļa. Klausītājiem būs vieglāk uztvert sacīto, ja runas laikā nebūs parazītvārdu, dažādi semantiskie kalki jeb burtiski pārcēlumi (piemēram, "griezties pēc palīdzības", "priekš manis"), tādi anglicismi kā "distribūcija", "sinerģija" un "eventuāli", kā arī citas valodas nepilnības. Atceries, ka klausītājs vēlas viegli saprast teiktā jēgu, nevis domāt par dzirdēto svešvārdu nozīmi un interpretēt tos kā mācēdams. Svešvārdu daudzums un gari vārdi nebūt nenozīmē gudrāka cilvēka iespaida radīšanu.

Mūsdienās publiskums ir nepieciešamība, bez kuras ikdienā neiztikt, jo nedzīvojam uz vientuļas salas, tāpēc ir vērts apgūt oratorprasmes, lai veicinātu pārliecinātību par sevi, veidotu personīgo zīmolu, nodotu vēstījumu un sasniegtu dažādus mērķus.

Lai izdodas kvalitatīvas, pārliecinošas un iedarbīgas uzstāšanās!

Vairāk par publisko runu un raidījumu vadīšanu uzzini poskāsta ''Pieturzīmes'' epizodē, kuras viesis ir žurnāliste Sandra Kropa.

Izmantotie avoti:

The Southern Forecaster: https://issuu.com/theforecaster/docs/fso-121611_32
LA.lv: https://www.la.lv/lampu-drudza-anatomija-jeb-kapec-bail-no-publiskas-uzstasanas
Throughline Group: https://www.throughlinegroup.com/2014/08/13/the-eight-causes-of-public-speaking-fear/
The Genard Method: https://www.genardmethod.com/blog/bid/184287/25-words-or-phrases-to-avoid-in-speeches-and-presentations
''Pusnakts šovs septiņos'': https://www.youtube.com/watch?v=CeuL_IrnP1E
Copy Blogger: https://copyblogger.com/rule-of-three/
Michigan State University: https://www.canr.msu.edu/news/eye_contact_dont_make_these_mistakes
U. S. Chamber of Commerce Foundation Institute: https://institute.uschamber.com/what-makes-a-good-first-impression/
PsyCentral: https://psycentral.wordpress.com/2009/03/03/body-language-myth-7-38-55-rule-dr-gary-wood-psycholog/