Skolēnu formas Latvijā  (13)

Kopumā izstādē iekļautas sešas mūsdienīgas skolu formas un divu veidu skolēnu tērpi no astoņdesmitajiem gadiem. Izstāde tapusi sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar skolas formu un darba apģērbu šūšanas uzņēmumu "Pro Fashion", kas ikdienā nodarbojas ar daudzu Latvijas skolu apkalpošanu uniformu izgatavošanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece nozares politikas jautājumos Kristīne Vāgnere apstiprina skolas formas veicina piederības veidošanu izglītības iestādei, disciplinē skolēnus un attīsta viņu pienākuma un atbildības izjūtu, kā arī sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Viņa arī norāda. ka atsevišķās Latvijas skolās jau ir ieviestas skolas formas, taču Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka lēmumam ieviest skolas formas ir jābūt pārrunātam un pieņemtam, iesaistot un ņemot vērā visu pušu - skolas pārstāvju, vecāku un arī skolēnu - intereses un iespējas.

Pirmās oficiālās skolu uniformas parādījās 18.gadsimta laikā privātajās skolās Eiropā, šādi tās kļuva par skolēnu pārticības "emblēmu". Eiropas skolu uniformu stilu ar laiku pārņēma Āzija, Austrālija, Čīle, Karību salas, Ekvadora, Jaunzēlande, Peru, Dienvidāfrika, un ASV. Skolu uniformu stilu no Itālijas un Spānijas pārņēma Argentīna, Bolīvija, Urugvaja un vairākas Vidējo Austrumu valstis. Prūsija ietekmēja Japānā valkāto skolas formu stilu.

1928.gada 11.novembrī Latvijā tika izdots rīkojums, kas strikti noteica, kā turpmāk jāizskatās katram skolēnam - meitenēm jāģērbjas tumši zilā kleitā ar baltu apkaklīti un tumšā priekšautā, bet svētkos jānēsā balts priekšauts; zēniem jāģērbjas tumšā uzvalkā ar augstu apkakli. Sākot ar 1940./1941.mācību gadu, ikdienā skolēniem obligāti bija jānēsā pelēks virsvalks. Skolotājiem obligāts bija tumši zils virsvalks. Pēc skolēnu protestiem pret pelēko krāsu arī viņiem bija atļauts nēsāt tumši zilu apģērbu.

Padomju gados formas tērps skolēniem bija obligāts. Visstingrākā forma bija pionieriem. 80.gados stingrība attiecībā uz formas tērpiem samazinājās - skolēni sāka variēt ar dažādām detaļām formās, šuva paši atkarībā no savām vēlmēm. 80.gadu beigās skolēnu forma vairs netika lietota - ikdienā ienāca brīvs ģērbšanās stils. Formas saglabājās tikai vairs dažās skolās.

Mūsdienās, ņemot vērā sociālo noslāņošanos, skolas atgriežas pie formas tērpiem. Tomēr tā ir brīva izvēle un skolas iekšējās kārtības jautājums, tāpēc arī nav pieejama statistika, cik skolās Latvijā patlaban skolēni ikdienā valkā uniformas.