Bērnu psihiatrijā šobrīd novērojamas ne tikai jau gadiem ilgās pieejamības problēmas, bet pandēmija sagādājusi jaunas. Un visas ir komplicētas. Par to pārliecināts Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu psihiatriskās klīnikas vadītājs bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.
Šajā rakstu sērijas "Dārgā psihe", kurā runājam par psihiatriskās veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Latvijā, rakstā apskatām, kas ir galvenie problēmjautājumi bērnu psihiatrijā un kāds valsts atbalsts nepieciešams, lai situāciju uzlabotu. Pagājušā gada izskaņā "Delfi" kopā ar bērnu psihiatri Lauru Ķeveri jau runāja par bērnu psihiatrijas pieejamības problēmjautājumiem. Kas mainījies gada laikā?
Pieprasījums aug, rindas arī
Viena no lielākajām problēmām ir gaidīšanas laiks, kurā bērns vai jaunietis var tikt pie speciālista un kuru tiešā veidā ietekmē nepieciešamais palīdzības veids. Ņikita Bezborodovs paskaidro – tā kā Bērnu slimnīca apkalpo ne tikai Rīgas iedzīvotājus, bet arī reģionos dzīvojošos, rindas ir garas. "Tas, kas nepilnu divu gadu jeb pandēmijas laikā ir mainījies, ir pieprasījums – mums ir krietni vairāk neatliekamo pacientu, kā arī vidējais pacientu vecums ir audzis. Šobrīd mums pārsvarā tiek atvesti pusaudži ar nopietniem garastāvokļa traucējumiem, paškaitējumu, pašnāvības riskiem. Līdz ar to gaidīšanas laiks uz plānveida stacionāro palīdzību ir palielinājies. Šobrīd tas ir apmēram 200 dienas, reālistiski – deviņi mēneši,'' atklāj bērnu psihiatrs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
