Foto: Shutterstock
Ja vēlies gūt panākumus, ir vitāli svarīgi attīstīt kritiskās domāšanas prasmes, iemācoties lietas, notikumus un situācijas izvērtēt, neraugoties uz subjektīvām emocijām un dvēseles stāvokli. Apgūstot prasmi lietas uzlūkot tādas, kādas tās reāli ir, nevis ļauties emociju ierosinātām ilūzijām un vēlmei redzēt pasauli tādu, kādu mēs to gribētu redzēt, profesionālus panākumus gūt būs krietni vieglāk, labāk veidojoties arī privātajai dzīvei.

Kritiskā domāšana ļaus tev pieņemt pārdomātākus un veiksmīgākus lēmumus, nekļūt par dažādu manipulāciju upuri, kā arī ilūziju dēļ nepieļaut postošas kļūdas. Tādējādi šī analītiskā pieeja gluži likumsakarīgi nodrošinās kvalitatīvāku un veiksmīgāku dzīvi, tev krietni vieglāk sasniedzot to, pēc kā tiecies.

Bet, lai apgūtu spēju kritiski domāt, sevī ir jāattīsta virkne konkrētu īpašību. Kādas tās ir, to portālā "Entrepreneur" aplūko eksperti. Lūk, 16 īpašības, kas tev var palīdzēt iemācīties arī kritiski domāt!

Vērīgums

Šī ir viena no pirmajām prasmēm, ko var apgūt jau bērnībā. Tā ietver prasmi pamanīt detaļas un ievākt datus, izmantojot dažādas maņas. Līdz ar to mūsu novērojumi noved pie mūsu pašu viedokļa izveidošanās ar daudz dziļāku realitātes izpratni.

Zinātkāre

Interese pret pasauli un apkārtējiem cilvēkiem – ir daudzu līderu iezīme, kuriem piemīt attīstīta kritiskā domāšana. Ar vecumu mēs pārstājam sekot iedzimtajai zinātkārei, bet tieši tā palīdz būt atvērtiem pret visu jauno un rosina padziļināt savas zināšanas. Lai to attīstītu, neuztver visu kā pašsaprotamu, bet nemitīgi interesējies, kāpēc lietu kārtība ir tieši tāda.

Objektivitāte

Nav iespējams būt absolūti objektīvam, jo mūs spēcīgi ietekmē mūsu pasaules skatījums un iepriekšējā pieredze. Neraugoties uz to, vienmēr centies maksimāli objektīvāk paraudzīties uz situāciju, paanalizēt to. Koncentrējies uz faktiem un pieejamās informācijas zinātnisko novērtējumu. Centies, lai apkārtējo emocijas un mūsu jūtas neietekmētu tavu argumentāciju un spriedumus.

Pašanalīze

Tās ir pārdomas par tavu domāšanas procesu struktūru. Pašanalīze sniedz priekšstatu par taviem iespējamiem maldiem, kā arī par to, cik tu esi uzmanīgs. Tas palīdz izpētīt savas visdziļākās domas, jūtas un sajūtas.

Analītiskā domāšana

Spēja analizēt informāciju ir svarīga jebkurā vecumā: parakstot līgumu, gatavojot atskaites vai biznesa plānus, pat veidojot attiecības ar cilvēkiem. Lai to izdarītu, informācija ir jāsadala pa daļām un jānovērtē, kā tās funkcionē kopā un atsevišķi. Analīzei jābalstās novērojumos pierādījumu vākšanā un novērtēšanā. Tikai pēc tam tu varēsi izdarīt objektīvus secinājumus.

Spēja atpazīt maldīgus priekšstatus

Meklē pierādījumus savām šaubām un pārbaudi, vai konkrētais avots ir pelnījis tavu uzticēšanos. Tas palīdz atpazīt maldīgus priekšstatus, kas bieži paliek nepamanīti un izkropļo mūsu uztveri.

Novērtējot kādu informāciju, padomā, kam tā varētu nest labumu. Vai no tā avotam ir kāds slēpts ieguvums? Vai fakti, kas ir pretrunā ar šo informāciju, tiek noklusēti?
Foto: Pixabay

Prasme noteikt informācijas nozīmību

Kas ir visgrūtāk – saprast, kāda informācija ir īpaši aktuāla un nozīmīga konkrētajā situācijā. Visi ienākošie dati sākotnēji var šķist vērtīgi, bet tas ne vienmēr apstiprinās. Padomā, vai informācijas avots ir aktuāls, vai viņš ir objektīvs, vai tas nenovirza no daudz svarīgāka viedokļa.

Prasme izdarīt uz faktiem balstītus pieņēmumus

Mēs ne vienmēr saņemam informāciju, kas izskaidro, ko tas īsti nozīmē. To ir jānovērtē un, pamatojoties uz neapstrādātiem datiem, jāizdara personīgi secinājumi. Un vienlaikus ir jāņem vērā iespējamie notikumu attīstības varianti.

Taču nejauc prasmi izdarīt pieņēmumus, kas balstīti faktos, ar vienkāršiem minējumiem. Piemēram, ja tu izlasi, ka kāds sver 118 kilogramus, tu vari padomāt, ka šim cilvēkam ir liekais svars un slikta veselība. Lai gan, lai izdarītu secinājumus, tev vajadzētu zināt šī cilvēka augumu un ķermeņa uzbūvi.

Empātija

Spēja līdzi just var šķist lieka kritiskajai domāšanai, jo, redz, sentimentalitāte un emocionalitāte izkropļo mūsu uztveri. Taču bez empātijas mēs uz visu raugāmies tikai no sausu datu un faktu prizmas. Šāds skatījums ātri izplatās visās jomās jomās, un mēs sākam šaubīties par visu.

Lai efektīvi varētu domāt kritiski, ir jāņem vērā arī cilvēciskais faktors. Neaizmirsti, ka situācijās, ar kurām saskaramies, ir svarīgi ne tikai dati, bet arī cilvēki.

Pazemības trūkums

Atzīsti savas kļūdas un nepārspīlē savas stiprās puses. Savu vājo un stipro pušu apzināšana ir svarīgs kritiskās domāšanas elements. Tāpēc nenoraidi citu cilvēku viedokli bez apdomāšanās. Centies pamanīt, kad tev nav taisnība, un esi gatavs mainīt savus uzskatus, ja tas ir nepieciešams.

Gatavība mest izaicinājumus "status qou"

Nesamierinies izmantot tradicionālās metodes tikai tādēļ, ka esi tās ievērojis iepriekš. Meklē saprātīgas atbildes un veidus, ņemot vērā visu pieejamo informāciju. Tāda gatavība izjaukt "status qou" var šķist provokatīva, bet tieši tā ir inovatīvo pieeju pamatā.

Atvērtība visam jaunajam

Neizdari pārsteidzīgus secinājumus. Katrai situācijai pieej atvērtu prātu un pieņem citu cilvēku uzskatus un domas. Nenostājies kāda pusē, kamēr nezini visus viedokļus. Tas palīdzēs iegūt visaptverošu skatījumu uz konkrēto situāciju.

Tipisku domāšanas kļūdu apzināšanās

Neļauj maldiem un ilūzijām tevi mulsināt. Izpēti izplatītākās kognitīvās kļūdas, kuras bieži iezogas argumentācijā un debatēs. Lūk, daži piemēri:

Foto: PantherMedia/Scanpix

Radoša pieeja

Parasti kreativitāte asociējas ar ideju ģenerēšanu, bet kritiskā domāšana – ar to analīzi un vērtēšanu. Bet radoša pieeja palīdz nestandarta veidā attiekties pret jebkuru problēmu risināšanu.

Nepieķeries standartiem! Ievies jaunas intereses, lai paraudzītos uz lietām no dažādiem skatpunktiem. Eksperimentē un pamēģini sevi ielikt kāda cita vietā.

Spēja efektīvi komunicēt

Problēmas komunikācijā bieži rodas no nespējas novērtēt situāciju vai paraudzīties uz lietām no citas puses. Lai tas notiktu, ir nepieciešama kritiskā domāšana. Tā palīdz pareizi veidot spriedumus un izteikt tos, kā arī sekot sarunas biedra domu gājienam.

Prasme klausīties

Ir svarīgi ne tikai paust savu viedokli citiem, bet arī prast uzklausīt otra cilvēka teikto. Aktīvi iesaistīties sarunā, nevis pasīvi klausīties cilvēkā. Uzdod jautājumus, lai precīzi varētu nošķirt faktus no saviem pieņēmumiem. Centies saņemt iespējami vairāk informācijas un saprast sarunas biedru, iedziļināties sarunas tēmā un precizēt to, kas tev nav saprotams.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!