Prostatas vēzis attīstās nemanāmi. Ieteikumi laicīgai tā atklāšanai un efektīvākai ārstēšanai  (5)

Statistikas dati liecina, ka prostatas vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām Latvijā, ko ik gadu atklāj vairāk nekā 1000 vīriešiem. Jāpiebilst, ka daudzos gadījumos slimība paliek neatklāta, jo tā var neizraisīt nekādus traucējumus pat vairākus gadu desmitus. Lai palielinātu savas izredzes slimību uzveikt, speciālisti aicina vīriešus veikt regulāras pārbaudes, jo vēzi agrīnā stadijā ārstēt ir ievērojami vieglāk. Līdzīgās domās ir arī prostatas vēža pacients Ingmārs, kam slimību atklāja otrajā stadijā un kas ar to cīnās jau vairākus gadus.

Teju visas prostatas šūnas ir dziedzera šūnas, kas veido dziedzera šķidrumu. Šis šķidrums ietilps sēklas sastāvā. Prostatas vēzi teju vienmēr izraisa tas, ka šīs šūnas kļūst agresīvas un sāk nekontrolējami augt. Šis process arī izraisa prostatas vēzi – šūnu DNS tiek bojāts, un tās sāk uzvesties pretēji normāliem apstākļiem. Notiek paātrināta šūnu dalīšanās, kas izraisa audzēju, bet, tām izplatoties uz citām ķermeņa daļām pa limfvadiem vai asinīm, veidojas metastāzes.

Kā liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija, prostatas vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām Latvijā, un pērn uzskaitē uzņēma 1079 pacientus. Statistika par 2016. gadu parāda, ka visbiežāk ar prostatas vēzi saskaras vīrieši vecumā no 65 līdz 74 gadiem. Pērn prostatas vēzi neatklāja nevienam vīrietim vecumā līdz 40 gadiem.

Ģīlis norāda, ka nav iespējams precīzi noteikt, kas tieši izraisa vēža veidošanos, tomēr ir zināmi vairāki riska faktori. Viens no tiem ir vecums – risks ievērojami pieaug vīriešiem vecumā no 50 gadiem, un vidējais vecums slimības skartajiem vīriešiem ir 70 gadu. Apmēram septiņiem līdz deviņiem no desmit vīriešiem 80 gadu vecumā ir prostatas vēzis, bet par to nezina ne viņi paši, ne viņu ārsts. "Bieži tas iekapsulējies – mierīgi "guļ" prostatā, neizraisot nekādus veselības traucējumus vairākus gadus vai pat gadu desmitus," skaidro speciālists.

Prostatas vēža risku palielina arī iedzimtība un uzturs. Ja vīrietis uzturā lieto daudz sarkanās gaļas un treknu piena produktu, risks saslimt ir lielāks.

Prostatas vēzis nav slimība, kas nepadodas ārstēšanai, tāpēc ļoti būtiski to ir atklāt laikus. Rīgas Stradiņa universitātes profesors un urologs Vilnis Lietuvietis norāda, ka pēdējos gados vēlīni atklāto gadījumu skaits samazinās, bet, ja salīdzina ar Rietumeiropas valstīm, šis skaitlis joprojām ir liels. "Tāpēc svarīgākais būtu nenomierināties, ka man nekas nekait, kad vīrietis ir sasniedzis 40, 45 un 50 gadu vecumu, jo organisms noveco. Atklājot šo onkoloģisko slimību agrīni, būs minimāla trauma ārstējoties un ilgstošs veiksmīgs rezultāts," uzsver speciālists.

Urologs norāda, ka pēdējos gadu desmitos ir ievērojami paplašinājušās vēža ārstēšanas iespējas, kā arī palielinājies pieejamo medikamentu klāsts. Diemžēl ne visas ārstēšanas un diagnosticēšanas metodes apmaksā valsts. Ļoti svarīga ir arī pacienta iesaiste ārstēšanas metodes izvēlē, jo ne visus audzējus ir nepieciešams steidzami un agresīvi ārstēt. Šādos gadījumos ieteicama var būt piesardzīga nogaidīšana. Lietuvietis uzsver, ka agrīnai diagnostikai audzēja ārstēšanā ir ļoti būtiska nozīme.

Viena no pazīmēm, kas ne vien var liecināt par nopietnu saslimšanu, bet arī ietekmē dzīves kvalitāti, ir biežāka urinēšana. Tāpat nedrīkst ignorēt to, ja nepieciešamība apmeklēt tualeti regulāri pēkšņa un neatliekama. Ārstu ieteicams apmeklēt gadījumos, ja vairākas reizes naktī vīrietis pamostas, jo nepieciešamas apmeklēt tualeti vai arī urinācija sagādā grūtības pat tad, kad šķiet, ka tualetes apmeklējams šķitis ļoti steidzams.

Uzmanība jāpievēršas arī tam, kā notiek urinācija. Ja šķiet, ka urīnpūsli iztukšot ir ļoti sarežģīti vai mainījusies urīna strūkla, ieteicams konsultēties ar ārstu. Ja urīnā novērojamas asinis, vizīte pie ārsta ir neatliekama. Tāpat speciālista konsultācija ieteicama, saskaroties ar erekcijas un ejakulācijas izmaiņām vai sāpēm ejakulācijas laikā. Noteikti jāpievērš uzmanība arī sāpēm iegurnī un ekstremitātēs – tās var liecināt par audzēja izplatīšanos.

Viņam pašam ir izoperēta prostata, un Ingmārs to īpaši neslēpj. "Citi varbūt negrib stāstīt tādu lietu. Nu, protams, tur atkal sāks rādīt ar pirkstu – tu jau esi… Viss, vecis tu vairs neesi. Nu, tik traki jau nav, ir savas nianses, jā. Es visiem saviem paziņām saku, lai iet. Man arī it kā nekā nebija, nekādu izteiktu pazīmju nebija, ka, lūk, tas draņķis ir," par vēzi teic Ingmārs.

Pašlaik viņš izmēģina dažādas iespējas, lai pēc paildzinātu savu dzīvi un izvairītos no hormonu terapijas, ko pielieto prostatas vēža gadījuma. Ingmārs uzskata, ka šīs terapija efektivitāte nav pietiekama, ņemot vērā tās blaknes. Vairāk par Ingmāra cīņu ar vēzi lasi šeit.