Ja pētījumā būtu noskaidrots, ka makšķernieku izmantotās sliekas izjūt sāpes, Norvēģija varētu apsvērt aizliegt izmantot sliekas kā zivju barību.
"Izskatās, ka tas ir tikai locīšanās reflekss, kad slieka tiek uzdurta uz āķa. Tās var būt kaut ko jūt, bet tās nav sāpes un tas neapdraud viņu labklājību," sacīja Fašta.
Norvēģijas valdība pieprasīja veikt pētījumu par bezmugurkaulnieku sāpēm, diskomfortu un stresu, plānojot pārskatīt valsts dzīvnieku aizsardzības likumu.
Bezmugurkaulnieku grupā ietilpst daudz dažādu dzīvnieku, sākot no insektiem un zirnekļiem un beidzot ar mīkstmiešiem un vēžveidīgajiem.
Fašta skaidroja, ka lielākā daļa bezmugurkaulnieku, ieskaitot omārus un krabjus, kas tiek vārīti dzīvi, nejūt sāpes tādēļ, ka atšķirībā no zīdītājiem viņiem nav lielas smadzenes, kas uztver sāpju signālus.
Tomēr daži daudz attīstītāki insekti, kā bites, kurām ir īpaša sociāla uzvedība un spējas mācīties un sadarboties, ir pelnījuši īpašu aprūpi, sacīja Fašta.
"Mēs esam īpaši atbildīgi par dzīvniekiem, kas ir mūsu uzraudzībā. Tas nav zinātnisks viedoklis, bet ētisks jautājums," piebilda Fašta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!