"Riga TechGirls" ir nevalstiska organizācija, bet vairāk kā kopiena vai pat kustība, stāsta Anna Andersone, uzņēmēja, kas palīdzēja šai kopienai vispār tapt un, Pauls Siliņš, valdes loceklis. Kāpēc organizācija vispār radīta? Lai palīdzētu cilvēkiem, jo īpaši meitenēm un sievietēm, attīstīt digitālās prasmes. Tāpēc Anna un Pauls dalās stāstos par pieredzēto Latvijā un pasaulē, un sniedz vērtīgus padomus jaunajiem censoņiem, kas grib būt uzņēmēji!
Aizbraucot citviet, skats uz to, kāda ir sievietes ikdiena, paveras pavisam citāds
Pauls Siliņš, "Riga TechGirls" valdes loceklis, stāsta, ka īpaši kontrastējoša bija pieredze Centrālāfrikas valstī Kamerūnā, kur "Riga TechGirls" organizēja STEM skolu meitenēm – mācīja par biznesa idejām un mājaslapu izstrādi. "Bija izteikti jūtams vecmodīgais seksisms – sieviete tiek cienīta, tomēr vīrietis ir galvenais. Arī mūsu šoferis, kurš bija mācītājs, regulāri izteica seksistiskus komentārus. Šķiet, Rietumu sabiedrībā tā runāja 70. gados, – tas ir zudis, bet tur vēl jūtams. Tā ir vīriešu pārvaldīta sabiedrība."
Viņš stāsta, ka visās valstīs, kur būts komandējumā, situācija sievietēm ir pavisam citāda nekā pie mums. Anna kolēģi papildina – viņai ļoti iespiedies atmiņā darbs ar jaunām meitenēm Kamerūnā. Grupā piedalījās 14 un 16 gadus vecas meitenes no nelabvēlīgiem apstākļiem. Kad Latvijā tiek organizētas biznesa ideju un domāšanas sanāksmes, tam izmanto šādu taktiku: cilvēkam jāidentificē, kādas problēmas redz sev apkārt. Un, kad viņam tās ienāk prātā, domā risinājumu.
"Problēmas, ko latvietes saskatīja, bija, piemēram, tas, ka ārā līst un paliek slapjas kājas. Kā varētu to risināt? Vai jātīra māja un nevar aizsniegt augšējos plauktus. Un tad izdomā, teiksim, robotisku roku, ar kuru var aizsniegt dziļākos plauktus. Idejas bija piezemētas un kaut kādā ziņā pat varbūt bērnišķīgas, bet foršas un praktiskas!"
Savukārt Kamerūnā, kad uzdeva to pašu jautājumu, aina pavērās pavisam citāda... "Viņas runāja par izvarošanas draudiem. Par vardarbību ģimenē. Par to, ka nav, ko ēst. Nav pieejas higiēnas precēm. Problēmas, ar kurām meitenes tur saskaras, ir daudz dziļākas un nopietnākas." Anna gan teic – brīnišķīgi bija tas, ka meitenes tiešām izdomāja kaut kādus risinājumus. Piemēram, veidot atbalsta grupu tām, kuras saskārušās ar vardarbību. "Mūsu skolotājas pēc pirmās dienas Kamerūna rakstīja: "Ak Dievs, ko lai mēs darām? Te ir tik smagas situācijas..." Bet mēs varējām dot meitenēm sajūtu, ka viņas nav bezspēcīgi upuri, bet var darīt lietas, lai ar to cīnītos."
Vakari mācībām neder, jo tad sievietēm jāgatavo
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
