Mūsdienās draugus varam atrast tiešsaistē, saziņai izmantot telefonu. Varam iepirkties, neizejot no mājas. Skatīties filmas, nenopērkot biļeti kinoteātrī. Par samilzušu problēmu varam izlasīt rakstu kādā tiešsaistes medijā, nevis viedokli jautāt draugam. Respektīvi, varam būt teju pilnībā neatkarīgi un individuāli. Bet vai tas nozīmē, ka tiešām tādi arī kļūstam? Un vai tas ir slikti?
Katrs par sevi
Ir vairākas lietas, kas norāda uz tendencēm, ka tik tiešām kļūstam individuālāki, skaidro Latvijas Universitātes Socioloģijas nodaļas vadītājs docents Renārs Felcis. Sociālās saiknes var mērīt dažādi – kaut vai pēc tā, cik bieži tiekamies ar draugiem. Pētījumos, piemēram, parādās tendences, ka arvien vairāk cilvēku dzīvo atsevišķi. "Bet viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvars kopumā nav tik liels – tie ir kādi 16–18 procenti, kas dzīvo pilnībā vieni. Tendences norāda uz to, ka laika gaitā cilvēki ir sākuši dzīvot "katrs par sevi". Pēc mājsaimniecības sastāva varam teikt, ka individualizācija palielinās. Arī citos aspektos," norāda Felcis.
Ja skatāmies apmierinātību ar dzīvi vai laimes sajūtu tiem, kas dzīvo vieni, un tiem, kas dzīvo ar kādu kopā, pastāv statistiskas atšķirības. Kopumā tie, kas dzīvo vieni, ir nedaudz nelaimīgāki. Nedaudz. "Bet tas ir tikai viens aspekts, kas varētu liecināt par to, ka kļūstam individuālāki."
Eksperts skaidro, ka aspektu patiesībā ir ļoti daudz, piemēram, individualitāte un dzīvesstils, patēriņa socioloģija un tamlīdzīgi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv