Vairāk nekā pirms 2000 gadu balzamētāji, sagatavojot kāda cilvēka mirstīgās atliekas mumificēšanai, līdz ar līķautā ietina arī aprakstītu papirusa tīstokli. Šis vīstoklis ir senākais līdz mūsdienām saglabājies sengrieķu dzejas grāmatas paraugs, apgalvo pētnieki.
Zinātnieki saka, ka dokumenta saturs un neparasti labais stāvoklis padarījis to par nozīmīgāko atklājumu sengrieķu literatūrā pēdējo desmit gadu laikā.

Papirusā ir 112 īsi dzejoļi, kas tiek dēvēti par epigrammām. Domājams, ka autors ir slavens rakstnieks Posidips, kurš dzīvojis trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Maķedonijas pilsētā Pellā.

Seno grāmatu atrada pirms vairākiem gadiem, taču tās izcelšanās noteikšana bijusi sarežģīta, jo maz ir zināms par ēģiptiešu mūmijām, kurā atrada vīstokli.

Mūmija no otrā gadsimta pirms mūsu ēras atrodas privātā kolekcijā. Milānas Universitātes pētnieki ieguvuši vīstokli, lai varētu pārbaudīt to un izpētīt.

Kādēļ sengrieķu dzeja ietīta kopā ar ēģiptiešu mūmiju?

Cincinati Universitātes profesore Katrīna Gatcvillere saka, ka šāds paradums tolaik bijis visai izplatīts. Senās grieķu un ēģiptiešu kultūras pēc Aleksandra Lielā nāves 323.gadā pirms mūsu ēras būtiski satuvinājās. Posidips dzimis Maķedonijas pilsētā Pellā, no kuras nākuši grieķu valdnieki, kas mantoja Ēģipti pēc Aleksandra nāves.

3.gadsimtā pirms mūsu ēras "mūmijas tika ievietotas papīram līdzīgā ietvarā, kam kādreiz tika izmantoti seni papirusi," teica Gatcvillere.

Posidipa papiruss ir neparasts tā garuma dēļ un tādēļ, ka teksts tajā ir ļoti labi saglabājies. Lai gan Ēģiptes papirusa tīstokļi ir būtisks informācijas avots par sengrieķu literatūru, tik labi saglbājušies papirusi ir retums.

Emorijas universitātes asociētais profesors Pīters Bings sacīja, ka vīstoklis "parāda mums senākus detalizētus pierādījumus par to, kā redaktors, iespējams, dzejnieks pats, radīja dzejoļu krājumu".

Posidips strādāja Egejas reģionā no aptuveni 280. līdz 240.gadam pirms mūsu ēras. Viņš jau tad bija pazīstams kā epigrammu autors.

Epigramma nozīmē "rakstīts augšā", teica Gatcvillere, kura ir grieķu dzejas eksperte. Viņa paskaidroja, ka vārds attiecas uz īsu dzejoli, kas parasti tika uzrakstīts uz kapa pieminekļa vai arī novietots blakus priekšmetam, lai parādītu, kas to veltījis kuram dievam un kāpēc.

Epigrammas literatūrā radās trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Šie dzejoļi domāti lasīšanai, nevis veltīti cilvēkam vai notikumam.

"Ja tekstu būtu rakstījuši vairāki autori, domājams, ka pirms vai blakus dzejoļiem parādītos arī viņu vārdi," teica Gatcvillere.

Bings piekrīt: "Divas no epigrammām bija zināmas jau iepriekš, un abas attiecināmas uz Posidipusu. Manuprāt, nekas no dzejoļu turpmākā satura neliecina, ka autors varētu nebūt Posidipuss".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit