Vairāk nekā pirms 2000 gadu balzamētāji, sagatavojot kāda cilvēka mirstīgās atliekas mumificēšanai, līdz ar līķautā ietina arī aprakstītu papirusa tīstokli. Šis vīstoklis ir senākais līdz mūsdienām saglabājies sengrieķu dzejas grāmatas paraugs, apgalvo pētnieki.
Zinātnieki saka, ka dokumenta saturs un neparasti labais stāvoklis padarījis to par nozīmīgāko atklājumu sengrieķu literatūrā pēdējo desmit gadu laikā.

Papirusā ir 112 īsi dzejoļi, kas tiek dēvēti par epigrammām. Domājams, ka autors ir slavens rakstnieks Posidips, kurš dzīvojis trešajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās Maķedonijas pilsētā Pellā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit