Kad video aptuveni pirms gada nonāca globālajā tīmeklī, acumirklī uzradās dažādu sazvērestības teoriju cienītāji, kuri bija pilnīgi pārliecināti, ka hronikā redzamā sieviete ir "viešņa no nākotnes" - ceļotāja laikā, kura 1938. gadā varētu būt ieradusies no astoņdesmitajiem gadiem, kad pārdošanā nonāca pirmie mobilie telefoni.
Šīs aizdomas netieši apliecināja arī dažu citu kinohroniku eksistence, kurās iemūžinātas sievietes ar līdzīgām ierīcēm un kuras sazvērestības teoriju piekritējiem lika aizdomāties, ka, iespējams, mobilie telefoni izmantoti jau krietnu laiku pirms to oficiālās ražošanas uzsākšanas.
Tagad, kā vēsta izdevums The Daily Mail, 1938. gada "nākotnes viešņas" mīkla ir atminēta - kāds komentētājs ar segvārdu "planetcheck" paziņojis, ka viņš ir filmiņā redzamās sievietes pēctecis un arī pati dāma vēl aizvien esot dzīva.
Komentētājs vēstījis, ka hronikā iemūžināta viņa vecvecmāmiņa Ģertrūde Džonsa, kura tolaik bijusi 17 gadus veca, un viņa nekad savai ģimenei nav slēpusi, ka trīsdesmitajos gados gan viņa, gan citi Dupont rūpnīcas darbinieki patiešām testējuši bezvadu sakaru ierīces.
Vecenīte apgalvojusi, ka viņai un vēl piecām sievietēm modernās ierīces iedotas testēšanai uz nedēļu, un hronikā iemūžināts brīdis, kad Ģertrūde sazinās ar citu eksperimenta dalībnieci, kura iet turpat netālu un tur pie auss tādu pašu aparātu.
Tiesa, nesen pasauli pārsteidza ne mazāk satraucoša ziņa par to, ka "mobilais telefons" bijis vēl desmit gadus ātrāk - jau 1928. gadā, kad tas tika manīts vienā no Čārlija Čaplina filmām. Šī telefona noslēpums vēl nav atminēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
