Tehnoloģijām spēlējot arvien lielāku nozīmi ikdienas dzīvē, to, vai mūsu drošība netiks apdraudēta, noteiks arī sabiedrības humanitārā izglītība, sarunu festivālā "Lampa" paredz Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Radio Naba tehnoloģiju šova #DigitālāsBrokastis rīkotajā diskusijā "Tehnoloģiju Ķīlnieki" rektors ar portāla "Delfi" Nacionālo un biznesa ziņu nodaļu redaktoru Filipu Lastovski diskutē par cilvēka un ikdienā pieejamu tehnoloģiju attiecībām.
Kā diskusijā norāda Lastovskis, viens no risinājumiem, lai ikdienā izmantotās tehnoloģijas nevarētu pavērst pret mums, ir tehniski drošības uzlabojumi. Piemēram, viedās ierīces, kas uztver signālu, bet to neraida, bieži vien ir ar augstāku drošības pakāpi. Taču, kā viņš norāda, būtiskākais šajā jautājumā ir izglītības sistēma un audzināšana ģimenē, kas jau bērnībā ir spējīga ielikt pamatus sapratnei par tehnoloģiju ieguvumiem un riskiem.
Muižnieks papildina, ka tālākā perspektīvā starp drošības risinājumiem parādīsies arī bioloģiski ģenētiskā kodēšana. Pielāgojot ierīci konkrēta cilvēka bioloģiskajiem parametriem, iespējams iegūt lielāku individualizāciju un veikt salāgošanu starp cilvēku kā ģenētisku objektu un elektročipu kā elektronisku objektu, norāda Muižnieks.