Virtuālas konsultācijas un automatizēta rehabilitācija: ko tehnoloģijas sola medicīnai  (4)

Roboti, kas atgādina laikā iedzert zāles, mudina izkustēties un nepieciešamības gadījumā izsauc palīdzību, ir netāla nākotne medicīnas tehnoloģijās, diskusijā par mākslīgo intelektu norāda Kristina Andersone, Somijas uzņēmuma "Airawise Oy" pārstāve.

Skandināvijā jau veikti pirmie izmēģinājumi ar robotiem, kas vecāka gadagājuma cilvēkiem spēj pasniegt ūdens glāzi, atgādināt par zāļu lietošanu un pat nolasīt vakara ziņas no laikraksta. Vientuļiem pensionāriem tas ļoti palīdz cīņā pret vientulību, norāda Andersone.

Papildus mājas asistenta funkcijai, varam sagaidīt robotu iekļaušanos arī medicīnas iestādēs, pauž Andersone. Tehnoloģiju attīstība varētu atbrīvot laiku medicīnas māsām, lai tām nebūtu jānodarbojas, piemēram, ar veļas mazgāšanu. Medicīnas profesionāļi mācās piecus gadus, lai spētu palīdzēt cilvēkiem, nevis tāpēc, lai darītu mehānisku darbu, pārliecināta ir Andersone.

Straujo medicīnas tehnoloģiju attīstību un iespējas tās izmantot apsprieda arī diskusijas "Digitālā terapija – reāls veids, kā risināt mediķu trūkumu" dalībnieki.

"Valsts attīstības līmenis korelē ar pieejamo medicīniskās tehnoloģijas klāstu. Ja skatās uz Eiropas patentu iesniegumiem, tad visvairāk patentu iesniedz nevis telekomunikāciju, IT vai transporta un loģistikas nozarēs, bet tieši medicīnas tehnoloģijās," norāda Edgars Labsvīrs, Nacionālā veselības dienesta direktores vietnieks veselības aprūpes administratīvajos jautājumos.

Viņš piebilst, nesen bijis pirmais gadījums Ķīnā, kur robots pacientam plombēja zobu, taču diagnostiku un ārstēšanas gaitu izplānoja mediķi. Eiropā šādu eksperimentu veikšana pašlaik ir un visdrīzāk ilgus gadus būs aizliegta. Automatizētā ārstēšanā aktuāls ir medicīniskās etikas jautājums un visus lēmumus par piemērojamo medicīnas procedūru pieņem ārsti nevis roboti, uzsver Labsvīrs.

Robots nepieņem lēmumu ārstēt, nedz arī izlemj kādā apjomā un ko tieši ārstēt, piekrīt Jānis Šlēziņš, arsts – neiroķirurgs, jaunuzņēmuma "Vigo" līdzdibinātājs. Taču tas nenozīmē, ka tehnoloģijas nevarētu ikdienā atslogot mediķus. Kā piemēru Šlēziņš min Latvijas jaunuzņēmuma "Vigo" lietotni, kurā cil­­vēki varēs saņemt informāciju, ko ārstiem un citiem veselības aprūpes darbiniekiem trūkst laika sniegt, piemēram, paskaidrot, kas īsti ir insults, kā tas rodas, kādi ir riska faktori, kā izvairīties no atkārtotas epizodes, kur meklēt palīdzību. Tāpat lietotne atgādinās par medikamentu lietošanu tam paredzētajā laikā un dos arī praktiskus padomus, kā tos lietot, piebilst Šlēziņš.

Sarunu festivāls "Lampa" šogad noritēja Cēsu pils parkā no 28. līdz 29. jūnijam. Uz vairākām skatuvēm divu dienu laikā notika vairāk nekā 350 pasākumu. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā. Šī gada diskusiju galvenā tēma bija drosme. Uz "Lampu" kuplā pulkā devās arī "Delfi" komanda, lai gan kā dalībnieki piedalītos dažādās diskusijās, gan informētu lasītājus par svarīgāko festivālā.