"Automātiska nosēšanās ir būtiska, it īpaši, ja runājam par aviācijas nākotni," norāda Martins Kuglers, MTU pētnieks. Jaunā sistēma ir svarīgs solis uz priekšu patstāvīgu lidaparātu attīstībā, kur lidošanas un nosēšanās spējas neietekmē ne lidlaukā pieejamā infrastruktūra, ne pilota prasmes. Lai lidaparāta navigāciju padarītu pilnīgi patstāvīgu, MTU sadarbojās ar Braunšveigas Tehnisko Universitāti (BTU) jauna navigācijas rīka izveidē.
Lai gan vairumā lidmašīnu mūsdienās ir pieejams autopilots, tas nevar veikt patstāvīgu nosēšanos. Kā norāda BTU pārstāvji, galvenais iemesls, lidaparātu autopilota nespējai patstāvīgi nosēdināt lidmašīnu ir to paļaušanās uz GPS signālu, lai noteiktu savu atrašanās vietu un attiecīgi koriģētu kursu. Taču atmosfēras ietekmes dēļ mērījumi ne vienmēr ir precīzi, un pilotiem manuāli jānosēdina lidmašīna, pārņemot kontroli ne zemāk kā 60 metru virs zemes.
Lielākajās lidostās ir ierīkota instrumentālā nosēšanās sistēma, kas ar radiosignālu palīdzību autopilotam sūta datus, lai lidaparātu pareizi novirzītu uz skrejceļu. Tajā pašā laikā, mazākām lidostām šādu sistēmu nav, tāpēc tajās lidmašīnu piezemēšanās pilnā mērā ir pilotu manuāls darbs. Cita starpā tas arī nozīmē, ka nosēšanās praktiski nav iespējama sliktos laikapstākļos, norāda MTU pārstāvji.
Jaunais risinājums sastāv no redzamās gaismas un infrasarkanās kameras, kā arī attēlu apstrādes un trajektoriju paredzēšanas iekārtām. Lidmašīnas autopilota iekārta, kombinējot GPS un attēlu sniegtos datus, spēj atrast lidlauku un precīzi uzstādīt kursu, lai uz tā nosēstos bez pilota iesaistes vai instrukcijām no lidlauka sakaru torņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
