Lucavsalas mazdārziņos vasaras nogalēs novērojama pamatīga rosība. Lielākā daļa nomnieku tver iespēju savā zemes pleķītī izaudzēt dārza labumus, taču aiz kāda pīta zedeņu žoga paveras skats, kas iederētos senās amatniecības nometnē. Biedrības "Latvijas arheoklubs" dārzā tiek rūpīgi gatavotas formas, kurās pavisam drīz pašu rokām tiks izlieti bronzas priekšmeti, lai labāk izprastu, kā to pagātnē darījuši mūsu senči.
Viens no eksperimentālās arheoloģijas pionieriem, Hanss-Ole Hansens, 1963. gadā Vācijā uzbūvēja autentisku dzelzs laikmeta māju. Balstoties uz arheoloģiskajos izrakumos atrasto, māju piepildīja ar laikmetam raksturīgiem priekšmetiem, traukiem un ēdienu. Tā vietā, lai mītni izrādītu apmeklētājiem kā etnogrāfiskā muzejā, pētnieki rūpīgi veidotajai būvei pielaida uguni.
Kontrolētā eksperimentā nodedzinātā māja tika aprakta ar zemi, lai tur vēlāk varētu veikt izrakumus. Pēc vairākiem gadiem, gruvešus atrokot, varēja iegūt ļoti daudz informācijas par dzelzs laikmeta mītnēm. Piemēram, ka no sadegušiem graudiem paliek mazi, melni punktiņi. Ja mājai bijis niedru jumts, tad gruvešos būs sarkanas nokrāsas izdedži. Veicot reverso izpēti, jauniegūtās zināšanas var salīdzināt ar citos izrakumos atrasto, lai precīzāk interpretētu un labāk saprastu seno cilvēku dzīvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
