Kādas izmaiņas viesīs jaunais vispārējās vidējās izglītības standarts  (1)

Šobrīd visiem skolēniem vidējās izglītības pakāpē ir jāapgūst vienāds izglītības standartā noteiktais saturs vispārizglītojošajos priekšmetos. Tajā pašā laikā profesionālās izglītības iestādēs, vidusskolās un valsts ģimnāzijās atsevišķos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā, mācību stundu skaits var atšķirties pat divas reizes, taču valsts pārbaudījumi visiem ir jākārto vienādi. Jaunajā standartā mācību process ir veidots trīs mācību satura apguves līmeņos – vispārīgajā, optimālajā un augstākajā, lai izglītības iestāde uz sasniedzamo rezultātu pamata var piedāvāt izglītības programmu, kur skolēni apgūs savām profesionālajām interesēm atbilstošu mācību saturu. Vispārīgajā apguves līmenī ir noteikti sasniedzamie rezultāti, ko apgūst ikviens skolēns vispārējās un profesionālās vidējās izglītības pakāpē. Optimālajā līmenī definētais mācību saturs ir būtiski svarīgs vispusīgai vispārējai vidējai izglītībai, savukārt augstākajā līmenī noteiktais mācību saturs nepieciešams skolēna iecerētajām studijām augstskoā.

Atšķirībā no spēkā esošā izglītības standarta – jaunajā standartā plānotie skolēnam sasniedzamie rezultāti ir kompleksi – tie ietver zināšanas, izpratni, prasmes, vērtībās balstītus ieradumus un caurviju prasmes. Rezultāti ir formulēti septiņās mācību jomās, lai mazinātu mācību satura sadrumstalotību un mācību procesā varētu veltīt atbilstošu laiku un vērību dzīvei nepieciešamo vispārīgo prasmju, tai skaitā kritiskās domāšanas, problēmrisināšanas, sadarbības un citu prasmju attīstībai. Mācību jomās plānotos sasniedzamos rezultātus skolēni apgūs mācību priekšmetos, kas tiek īstenoti kursos. Tie izveidoti tā, lai, kādā no mācību jomām mācoties mazāka apjoma pamatkursus, skolēnam rodas iespēja vairāk laika veltīt izvēlēto padziļināto kursu apguvei citās mācību jomās.