Eiropas Savienības (ES) aplēses liecina, ka okeānā būs vairāk plastmasas, nekā zivju, bet neseni pētījumi liecina, ka mikroplastmasas daļiņas ir arī lietus lāsēs Arktikā. Tas nozīmē, ka vairāk jādomā pie atkritumu pārstrādāšanas. Taču pārstrādes ekonomikas eksperte Maike Damena 1. septembrī notiekošajā festivālā "iNOVUSS" norāda – cilvēki pilnībā neizmanto atkritumu ekonomisko potenciālu, miskastē izmetot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.
Pasaulē arvien biežāk runā par ilgtspēju un cirkulāro jeb aprites ekonomiku, kas nozīmē, ka produktu un materiālu vērtība tiek uzturēta pēc iespējas ilgāk, bet sava dzīves cikla beigās resursi paliek ekonomikā un rada vēl papildus vērtību.
"Patlaban sabiedrība dzīvo lineārajā ekonomikā. Mēs paņemam materiālus no Zemes, izveidojam no tiem produktu, un līdz tā dzīves beigām, kas parasti nav ilgāk par sešām nedēļām, mēs to izmetam un produkts pārvēršas atkritumā," skaidro Damena. Taču, kā viņa piebilst, ideāli būtu, ja pasaulē funkcionētu cirkulārās ekonomikas principi, kā rezultātā nekas netiktu izmests.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
