Kā stāsta Meijers, šis eksperiments nākamgad svinēs 200 gadu jubileju. Viņš teic, ka sprakšķi jeb dzirksteli cilvēki prot iegūt jau vairākus tūkstošus gadu, taču tikt pie pastāvīgas strāvas iemācījās tieši šādā eksperimentā. "Protams, pirms tam bija zināmas arī baterijas, jo bez tām jau nebūtu iespējams arī šis eksperiments, bet tas iemācīja mums ražot elektrību. Un ražot nevis ar ķīmiskām metodēm, kad kaut kas reaģē, bet ar mehānisku darbu."
Eksperimentam nepieciešams kompass un vads. "Ja es pārlikšu vadu pāri kompasam, nekas jau nenotiks. Vads varbūt nedaudz pievelkas pie magnēta, bet īsti jau nē. Ja arī pievelkas, spēks ir tik mazs, ka mēs šo efektu nejūtam. Tik un tā kompass rāda uz ziemeļiem. Bet viss mainīsies tad, ja šajā vadā sāks plūst strāva," skaidro Meijers
Eksperimenta turpinājumā vadu pārliek kompasam tajā virzienā, kur atrodas kompasa adata. "Tajā brīdī, kad pieslēdzu elektrību, adata novirzās. Bet mēs redzam, ka spēks nav pārāk liels. Tā nostāsties vienmēr perpendikulāri – šajā gadījumā gandrīz perpendikulāri tāpēc, ka magnētiskais lauks, ko rada vads, ir diezgan niecīgs, un tomēr to iespaido arī zemes magnētiskais lauks."
Taču Meijers atklāj, ka cilvēki ātri vien esot sapratuši, ka var nelikt tikai vienu vadu, bet gan veselu spolīti, jo tad efekts būs krietni vien lielāks. "Uzliekam spolīti tajā pašā virzienā, kurā ir jau kompasa adata. Tad, kad mēs pieliekam bateriju, redzam, ka efekts ir daudz spēcīgāks. Periodiski šādi pievienojot un atvienojot, mēs pat varam uztaisīt elektromotoru." Viņš gan piebilst, ka šis nav vienīgais veids, kā to uztaisīt, taču daļa elektromotoru tieši šādi tiekot gatavoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
