IT un programmēšanā svarīgākais ir analītiskās spējas, zinātkāre, uzmanības noturība, problēmu risināšanas prasme, loģiskā domāšana, spēja pielāgoties nestandarta situācijām, liela pacietība un precizitāte. Šīs īpašības noteikti piemīt daudziem cilvēkiem, kuri paši sevi pieskaita humanitāro zinātņu grupai. Piemēram, spēja pielikt papildu pūles un iziet no nestandarta situācijām labāk padodas tieši cilvēkiem ar māksliniecisku iztēli, tāpēc vienādas iespējas kļūt par programmētāju vai saistīt savu karjeru ar IT nozari noteikti ir visiem. Vērts arī piebilst, ka domāšana "ārpus rāmjiem" un kreativitāte būs izcila priekšrocība. Galu galā programmēt patiesībā nozīmē radīt, tātad ir jāliek lietā sava iztēle.
Sākt savu ceļojumu IT pasaulē ir ieteicams ar šādām programmēšanas valodām:
- "Java" – tā kā šī programmēšanas valoda ir iecienīta organizācijās un lielos uzņēmumos, tā ir arī ļoti attīstīta valoda, kura ir veidojusies daudzu gadu laikā un kurai ir labi izstrādāti mācību materiāli un plašs lietotāju loks, kas dod iespēju to ērti apgūt un atrast atbildes uz saviem jautājumiem;
- "Python" – lai gan šī programmēšanas valoda ir samērā sarežģīta, to var viegli apgūt. Tai raksturīga elementāra pamatsintakse ar vienkāršām komandām un labi uztveramu semantiku. Arī "Python" ir ļoti populāra programmēšanas valoda, tāpēc, ja būsi to apguvis, tā var palīdzēt atrast stabilu darbavietu.
Uz jautājumu, kas ir grūtākais cilvēkiem, kuri nupat sākuši apgūt programmēšanu, atbild Giorgi Ciklauri (Giorgi Tsiklauri), programmu inženieris un SDA (Software Develpment Academy) treneris Igaunijā: "Klausīšanās, koncentrēšanās un stingrais grafiks. Programmēšana mūsdienās vairs nav ķīniešu ābece, kā to atklāti sakām mēs paši – programmētāji. Iesācējiem grūtības parasti neizraisa tehnisko zināšanu trūkums vai līdzīgi iemesli, jo SDA kursos mēs visu darām pakāpeniski – sākam ar ievadu, turpinām ar vidus posmu un tad ķeramies klāt jau samērā sarežģītākām tēmām. Grūtības drīzāk rodas mācību disciplīnas ievērošanā – ir jāklausās, jāuzdod jautājumi, nedrīkst domāt, ka var izlaist dažas tēmas un pēc tam tikt ar visu galā. Zināšanas un prasmes iegūst, koncentrējoties uz skaidrojumiem, pēc tam izmantojot tos par pamatu jaunu, aktīvu problēmu risināšanai un, protams, lietojot praksē. Studentam vēlams ievērot noteikumus un disciplīnu, un svarīgākais, ka students patiešām vēlas visu apgūt."
Ar kādiem izaicinājumiem kursu dalībnieki saskaras? "Apjukumu, kurš rodas no šaubām par turpmāku rīcību, jo studentam acu priekšā ir izkaisīti vairāki jēdzieni. Protams, ka mācību procesā rodas arī stress, mēģinot tikt galā ar nevienlīdzīgu zināšanu struktūru. Iepriekš minētie faktori tomēr rodas tad, ja studenti neseko saturam loģiskā secībā, nerisina savas kļūdas, nav ieinteresēti mācību procesā, no kā var secināt, ka viņiem īsti nav intereses mācīties šajā nozarē," tā Ciklauri.
SDA students no Lietuvas Evaldas Čekauskas dalās savā pieredzē: "Vienmēr esmu bijis ceļotājs, esmu uzrakstījis dažus rakstus avīzei, nodarbojos arī ar ielu mākslu. Tā nudien bija lieliska dzīve. Tomēr vienā dienā es sapratu, ka manai nākotnei ir svarīgi apgūt mākslīgo intelektu un iemācīties, kā to izmantot. Tāpēc es nolēmu apgūt "Java" programmēšanas valodu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
