"Alumīnijs ir gandrīz trīs reizes, ja precīzi – 2,7 reizes blīvāks par ūdeni," teic astronoms un fizikas fans Aivis Meijers, piebilstot, ka tāpēc ir pats par sevi saprotams – iemetot alumīnija monētu ūdenī, tā nogrims. Taču ir iespējams panākt, ka alumīnija monēta tomēr turas uz ūdens virsmas. Kā un kāpēc to var izdarīt, turpinājumā demonstrē astronoms.

"Ūdens molekulas veido tādu kā plēvi, to sauc par virsmas spraigumu," teic Meijers. "Šī plēve rodas tāpēc, ka ūdens molekulas pievelkas savā starpā. Ja mēs iedomātos, ka mums ir cilvēku pūlis un katrs cilvēks būtu viena tāda molekula, cilvēki pievilktos viens pie otra, bet tie, kas ir ārpusē, savilktu pūli kopā. Tās molekulas, kas ir ūdens iekšpusē, pievelkas pie visām apkārtējām. Tās, kas ir uz virsmas, tās pa īstam pievelkas tikai pie tām ūdens molekulām, kas ir iekšā ūdenī. Tāpēc arī ūdens veido pilienus."

Meijers skaidro – plēvīte, ko veido ūdens molekulas, arī palīdz noturēt monētas. "Ja es vienkārši to ieliktu, protams, tā nogrimtu. Bet šeit jāievēro, ka monētām jābūt sausām un tās jāliek plakaniski." Astronoms stāsta, ka monētu var likt uz pirksta vai paņemt divos pirkstos, uzsverot, ka arī tiem noteikti jābūt sausiem.

Eksperimenti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit