Vairāk nekā trešā daļa (36 procenti) Latvijas uzņēmumu vadītāju aptaujas respondentu norāda, ka vidēji nedēļā jaunu zināšanu iegūšanai atvēl no vienas līdz divām stundām, savukārt vairāk nekā ceturtā daļa (28 procenti) aptaujāto uzņēmuma vadītāju atbildējuši, ka tam velta no trim līdz piecām stundām. Tikai pieci procenti respondentu atzīst, ka jaunu zināšanu apguvei vispār neatlicina laiku, liecina "Swedbank" un SKDS veiktā aptauja.
"Zinot, cik aizņemta ir uzņēmēju ikdiena, rezultāti pārsteidz – izrādās, ka uzņēmēji, neskatoties uz savu aizņemtību, velta pietiekami daudz laika jaunu zināšanu apguvei. Nav noslēpums, ka uzņēmēji ir vieni no tiem, kas spiesti mācīties un apgūt jaunas lietas visu laiku. Ikdienā daudz tiekoties ar uzņēmējiem, esmu novērojusi, ka uzņēmēju galvenā motivācija ir nevis peļņa, bet jēgpilnums, ko saredz no sava uzņēmuma darbības, tas arī motivē sasniegt vairāk un rosina apgūt un uzsākt jaunas lietas. Uzņēmēji viennozīmīgi vislabprātāk mācās no citu uzņēmēju pieredzes un praktiskiem piemēriem, tāpēc arī "Swedbank" jau otro gadu rīko Uzņēmēju pieredzes dienas, kas piedāvā iespēju uzņēmējiem apmainīties ar savu pieredzi," saka Ieva Vīgante, "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja.
Pētījums atklāj, ka starp uzņēmējiem ir aptuveni 20 procenti speciālistu, kuri jaunu zināšanu iegūšanai velta pat sešas stundas nedēļā un vairāk. Taču aktivitātēm, kas vērstas uz jaunu zināšanu ieguvi, vairāk uzmanības velta tieši tādu uzņēmumu vadītāji, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbiniekus. Savukārt mazāk laika jaunu zināšanu apguvei velta mazo uzņēmumu vadītāji, kas vada līdz 10 darbiniekiem. Tas skaidrojams, ka mazāka uzņēmuma vadītājam jāpilda vairākas funkcijas un lomas vienlaikus.
Arī Anda Kļaviņa, personības izaugsmes trenere un uzņēmuma "Leaders with Guts" vadītāja, apstiprina: "Uzņēmēji visīsākā laikā var iegūt nepieciešamās zināšanas tieši no saziņas ar citiem uzņēmējiem. Mācīšanās un attīstības modelis "70-20-10" atklāj, kuri ir visefektīvākie avoti jaunu zināšanu apguvei. Aptuveni 70 procentus zināšanu mēs iegūstam, pildot savus darba pienākumus, 20 procentus no citu cilvēku un uzņēmēju pieredzes, daloties un uzklausot padomus, un tikai 10 procenti ir skolās un augstskolās iegūtās zināšanas. Nedrīkst arī novērtēt par zemu pozitīvu emociju nozīmi uzņēmuma ikdienā, no kā smelties enerģiju jaunu lietu īstenošanai un biznesa izaugsmei. Uzņēmējam svarīgi atrast nodarbes, kas ļauj kaut uz brīdi atslēgties no ikdienas pienākumiem, lai palīdzētu uzlabot uztveres spējas, ieraudzīt kopsakarības un "lielo bildi"."
Kādas tieši zināšanas uzņēmēji meklē
Latvijas uzņēmumu vadītāju aptauja parāda, ka mārketings un pārdošana ir tā joma, par ko visvairāk zināšanas vēlētos iegūt uzņēmēji no citu uzņēmēju pieredzes. To aptaujā norādījusi trešā daļa jeb 33 procenti uzņēmēju. Vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmumu vadītāju norāda, ka labprāt iegūtu pieredzi biznesa un stratēģijas plānošanā (31 procenti), kā arī tehnoloģijās un IT (27 procenti). Citas jomas, piemēram, finanses un grāmatvedība, e-komercija, personālvadība minētas retāk un nepārsniedz 20 procentu pieminējumu.
Jomas, kurās vadītājiem noderētu zināšanas, atšķiras pēc uzņēmuma veida un lieluma. Jo uzņēmums nodarbina vairāk darbinieku (no 50 un vairāk), jo vairāk noderētu pieredze IT un tehnoloģiju jomā. Mazākiem uzņēmumiem (līdz 10 darbinieki) – aktuālāk būtu smelties pieredzi mārketingā un pārdošanā. Savukārt, ja skatāmies pa uzņēmumu veidiem, tad ražošanas uzņēmumu vadītāji visbiežāk izteikuši vēlmi papildināt zināšanas eksportā un starptautisko tirgu apgūšanā. Tirdzniecības, kā arī pakalpojumu sfēras uzņēmumiem labāk noderētu citu pieredzējušu uzņēmumu zināšanas mārketingā un pārdošanā, savukārt būvniekiem – biznesa stratēģijā un mārketingā. Kā skaidro Vīgante, būvniecībā strādājošajiem stratēģiju veidošana ir ikdiena, jo uzņēmējdarbības forma ir allaž saistīta ar pārmaiņām, kas prasa tūlītēju pielāgošanos jaunajai situācijai.
Mācību apguve nozīmīga arī reģionu uzņēmumos
Pētījuma dati arī atklāj, ka Rīgā, Pierīgā, Kurzemē un Zemgalē uzņēmējiem visvairāk noderētu citu uzņēmēju pieredze mārketingā un pārdošanā, savukārt Vidzemē un Latgalē uzņēmēji vislabprātāk smeltos pieredzi biznesa stratēģijā un plānošanā. Zināšanas eksportā visaktuālākās ir Rīgā un Pierīgā – šo tēmu uzņēmēji nosauc biežāk nekā citu reģionu biznesa pārstāvji. Citu uzņēmēju pieredze finansēs un grāmatvedībā visvairāk noderētu Zemgalē un Latgalē strādājošiem uzņēmumiem un to vadītājiem.
Latvijas Uzņēmumu vadītāju pētījumā par efektivitāti un izaugsmi tika apjautāti 750 respondenti – uzņēmēji un uzņēmuma vadītāji – laika posmā no 2019. gada augusta līdz septembrim.