Latvijas Universitātes (LU) Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta (KRMI) pētnieku grupa īsteno unikālu mecenāta "Mikrotīkls" atbalstītu projektu, kurā pēta rezistences rašanos audzēju terapijas rezultātā. Ar mikrodisekcijas iekārtu iegūtie pirmie dati liecina, ka interesējošo šūnu vai šūnu grupu izolācija iespējama bez to sabojāšanas. Tas ir nopietns un svarīgs solis dziļākai izpratnei par mikrošūnu darbību, un iespēja izprast, kāpēc neizdodas izārstēt vēzi.
Ar LU fonda laipnu atļauju piedāvājam izlasīt vairāk par piloteksperimentu arī jaunā "Delfi" e-žurnāla "Campus" lasītājiem.
Lai arī pasaulē uzlabojas onkoloģijas pacientu diagnostika un to ārstniecības iespējas, tomēr mirstība no audzējiem aizvien ir augsta. Tas ir saistīts ar audzēja rezistenci jeb tā spēju sekmīgi pretoties dažādām terapijām. Kā skaidro šūnu bioloģe, LU KRMI pētniece un LU fonda pārvaldītā projekta "Rezistences rašanās audzēju terapijas rezultātā" vadītāja Zane Simsone, pielietotā terapija ne vienmēr ir veiksmīga tādēļ, ka pastāv audzēja heterogenitāte, vēža šūnu polimorfisms un dažāda šūnu funkcionālā aktivitāte vienos un tajos pašos vēža audos. Proti, vēža šūnas ir neviendabīgas, turklāt to vidū sastopamas ģenētiski atšķirīgas formas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
