<a rel=“cc:attributionURL” href=“https://unsplash.com/@officestock”>Sebastian Herrmann</a> / <a rel=“license” href=“https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/“>cc</a>
Programmētāja profesija ir ne tikai radoša, nepārtraukti mainīga un aizraujoša, bet arī viena no darba tirgū pašlaik pieprasītākajām, tāpēc darba devēji šajā nozarē nevar atļauties knapināties ar piedāvāto atalgojumu. Pieprasījums pat pēc programmētājiem bez ilgstošas iepriekšējas pieredzes un dāsnā samaksa ne vienu vien pamudinājusi apsvērt profesijas maiņu. Turklāt, lai saprastu, vai programmēšana ir "pa zobam", nav nepieciešams iestāties augstskolā vai apmeklēt maksas kursus – tīmeklī ir gana daudz bezmaksas rīku, kas ļaus izmēģināt spēkus programmēšanā.

"Šis solis būs interesants gan skolniekiem, gan cilvēkiem, kuriem apnikusi pašreizējā profesija un kuri meklē kaut ko jaunu. Ja ir nopietna vēlme izmēģināt savus spēkus programmēšanas jomā, tad, pašmācības ceļā meklējot informāciju, lielākie riski ir lieki iztērēts laiks, studējot dažādus materiālus, kuros pārklājas tēmas, kā arī sadrumstalotas zināšanas, kad apgūtas dažādas lietas, par kurām nav skaidrs, ko ar to iesākt tālāk un kā praktiski šīs iemaņas pielietot," klāsta programmētāju skolas "Codelex" vadītājs Sandris Artemjevs un dod piecus padomus, kas ļaus programmēšanu apgūt strukturēti un jēgpilni.

  • "Grasshopper" mobilā lietotne – ar šo resursu iemācīties programmēt augstā līmenī nevarēs, taču tur pieejami labi uzdevumi, lai spertu pirmos soļus gan tiem ar priekšzināšanām, gan bez priekšzināšanām. Šajā lietotnē ir iespējams gūt ieskatu JavaScript programmēšanas valodā. Tiek doti vizuāli uzdevumi un piedāvāti kodi, kurus ievietot, lai nonāktu pie izvirzītā mērķa. Piemēram, pirmajā uzdevumā jāizveido Francijas karogs trīs rindās, taču tas ir vizuāli saistoši noformēts. Artemjevs skaidro, ka šis ir labs variants tiem, kuriem ir brīvais laiks, piemēram, sabiedriskajā transportā, bet nav iespējas stundām sēdēt pie datora. "Šis ir labs pirmais mazais kurss, kuram izejot cauri un izpildot šos konceptiņus, var saprast, vai tas interesē."
  • Mājaslapa "Codeademy.com" – bez maksas pieejamas pirmās septiņas apmācību dienas, taču tas sākumam ir pietiekami, ja iespējams veltīt šajās dienās laiku programmēšanai. Šajā vietnē viss ir labi strukturēts. Iziet visu JavaScript koda kursu var aptuveni 30 stundās, taču Artemjevs iesaka izpildīt pirmo pusi no kursa, jo otrajā pusē jau sākas specifiskāku lietu apguve, kas prasa iedziļināšanos. "Ja galvenais mērķis ir saprast, vai tas interesē, tad to var saprast, aizpildot tikai pirmo pusi."
  • Mājaslapa Codingame.com – šajā lapā apkopotas dažādas spēles ar uzdevumiem. Piemēram, noteikts, ka helikopteram jālido virs kalniem un jāšauj pa kalniem, pirms helikopters tajos ietriecas. Tiek dota vizuālā daļa, kur var redzēt notiekošo, un ir koda daļa ar norādēm, kas jādara, lai varētu sasniegt uzdevumā prasīto rezultātu. Ir mazi, strukturēti uzdevumi, kurus veicot noteiktā secībā, var iegūt pieredzes punktus un tikt pie arvien grūtākiem uzdevumiem. Azartiski noskaņotie būs priecīgi uzzināt, ka šajā vietnē ir arī Latvijas labāko rezultātu tops, kas var būt kā papildu motivācija. Šis ir labs veids, kā trenēt savu domāšanu mazu problēmu risināšanā ar programmēšanas palīdzību. Galvenais, kas ir jāiemācās, spēt sadalīt lielās problēmas mazos posmos un atrisināt tās secīgi. Vietnes sadaļā "Clash of Code" arī ir pieejama azartiska programmēšanas "cīņa", kurā līdz pat 12 dalībniekiem piecu minūšu laikā cenšas pēc iespējas ātrāk atrisināt uzdevumu.
  • Dažādi "meet-up" – lielākā daļa norisinās Rīgā, taču tas noteikti ir labs veids, kā uzzināt kaut ko jaunu programmēšanas jomā. Artemjevs iesaka doties uz IT jomas uzņēmumu organizētajiem pasākumiem, kuros tiek prezentēti sasniegumi un spriests par nozares aktualitātēm. Šis arī ir labs veids, kā iepazīt programmētājus un mainīt priekštatus par programmētājiem kā "nūģiem" un "sausiņiem". Tā ir izdevība prasīt padomu un ieteikumus nozares profesionāļiem par to, kā lauzt savu ceļu IT jomā. "Cilvēki šādos pasākumos lielākoties ir ļoti atsaucīgi," skaidro Artemjevs un piebilst, ka tajos uzņēmumi nereti nolūko potenciālos darbiniekus.
  • Atrast sev mentoru – mentors noder brīdī, kad ir jau izmēģinātas iepriekš minētās lietas un ir skaidrs, ka programmēšana tiešām interesē. Lai gan programmētāju Latvijā izteikti trūkst, lielākajai daļai paziņu lokā tomēr ir pa kādam programmētājam. Mentors var palīdzēt turpināt pašmācības ceļā apgūt programmēšanu jau augstākā līmenī, dodot konkrētus uzdevumus. "Nav arī nepieciešams cilvēks ar milzīgu pieredzi – "Codelex" absolventi, kuriem programmēšanā ir 3-4 mēnešu pieredze, jau ir mentori citiem," iedrošina Artemjevs. "Galvenais, ka blakus ir cilvēks, kurš var palīdzēt un īstā brīdī iedvesmot nepadoties."

Pašmācības ceļā apgūstot programmēšanas pamatus, svarīgi nospraust konkrētu mērķi, izvirzīt sev uzdevumus, lai ir uz ko iet, un ir skaidrs brīdis, kad esi šo punktu sasniedzis un vari izvirzīt sev nākamo uzdevumu. Programmējot mājaslapu, to var arī nekad nepabeigt, jo vienmēr var kaut ko atjaunot, izdarīt citādāk, pievienot vai noņemt, tādēļ svarīgi izvirzīt konkrētu mērķi, sākot ar vieglākiem uzdevumiem, tad lēnām virzoties uz grūtākiem, apjomīgākiem uzdevumiem, pretējā gadījumā mērķa nesasniegšana var noslāpēt interesi un motivāciju, brīdina eksperts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!