Latvijā novērojumos piedalījās un Baldones Astrofizikas observatorijā komētu fiksēja arī observatorijas vadītājs un Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis. Pašlaik komēta vēl ir zemu pie horizonta, taču, tuvojoties decembrim, to novērot kļūs vieglāk.
Eglītis gan atzīst, ka ar neapbruņotu aci komētu, visticamāk, nevarēs redzēt, taču astronomijas entuziasti, kuru rīcībā ir nelieli teleskopi un gana labas zināšanas, komētu teleskopa acī pratīs notvert.
Komētu "C/2019 Q4" pirmo reizi 30. augustā MARGO observatorijā Krimā fiksēja Genādijs Borisovs. Tai dots otrs nosaukums arī par godu pirmatklājējam – "2I/Borisov" (I – "interstellar" jeb "starpzvaigžņu", norādot uz komētas izcelsmi).
Latvijā starpzvaigžņu telpas viesi 26. un 27. septembra naktīs novēroja astronoms Ilgmārs Eglītis.
Eglītis norāda, ka komēta pašlaik ir novērojama tikai ar teleskopu īsi pirms saullēkta un ļoti tuvu horizontam, Lauvas zvaigznājā. Vistuvāk Zemei tā būs 10. decembrī, turklāt atradīsies arī augstāk virs horizonta. Šajās dienās komētu "2I/Borisov" varēs novērot arī ar nelieliem teleskopiem.
"Kad komēta aizies Saulei garām, tad, cerams, būs drusku augstāk un paliks aizvien spožāka. Pēc netiešiem aprēķiniem tā tomēr būs vērojama tikai teleskopos," skaidro pētnieks, taču atzīst, ka tālo viesi ir labas iespējas iemūžināt arī amatieriem, sevišķi tagad, kad arī pie visai maziem teleskopiem ir pieliekami fotoaparāti. "Entuziasti reizēm ir ļoti labi apguvuši tehnoloģijas un var tīri veiksmīgi novērot šādus objektus," saka Eglītis, atzīmējot, ka novērojumu vēsture gan atgādina, ka neko nevar prognozēt pilnīgi droši.
"Visādi var gadīties. Ir bijuši gadījumi, kad paredz ļoti spožu komētu pēc tuvošanās Saulei, bet iznāk taisni otrādi. Kohuoteka komētai bija taisni šādi – to gaidīja ļoti spožu, bet izrādījās, ka tā bija pazaudējusi ļoti daudz savu gāzu un bija stipri vājāka pēc tuvošanās Saulei. To precīzi zināt īsti arī nevar. Viss atkarīgs, cik daudz reižu komētas ir tuvojušās šādiem zvaigžņu objektiem un cik daudz pazaudējušas gāzveida vielu," skaidro Eglītis.
Zemāk redzamajā foto: ar Baldones observatorijas Šmita teleskopu iegūtais komētas attēls.
"2I/Borisov" novērojumi tiks turpināti gan pasaulē, gan Latvijā, un arī Baldones observatorijā iegūtie dati nosūtīti Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centram, kurā tiek apkopoti un analizēti, tādējādi gūstot arvien precīzāku priekšstatu par komētas orbītu un iespēju prognozēt tās atrašanās vietu nākotnē.
Astronoms skaidro, ka parasti vajadzīgi vairāk nekā 30 neatkarīgi novērojumi, lai būtu gana liels datu apjoms un nevajadzētu baidīties, ka komēta tiks "pazaudēta", proti, ka pētnieki to vairs nevarēs fiksēt teleskopos.
Eglītis uzsver, ka šī astronomiem ir unikāla iespēja. Starpzvaigžņu telpas viesi Saules sistēmā ir retums, un tos ir visai viegli palaist garām nepamanītus.
Šādi objekti pa hiperbolisku orbītu pietuvojas Saulei un pēc tam Saules sistēmu atkal atstāj. "Te ir tā lielākā interese, ka šī komēta varētu būt no kādas citas zvaigžņu sistēmas, līdz ar to tā nes līdzi informāciju par tālu kosmosa objektu. Tā dod iespēju salīdzināt datus un saprast, vai mēs pareizi izprotam visuma uzbūvi," skaidro pētnieks.
Pašlaik, kad komētas kustība ir diezgan droši fiksēta, astronomi var pievērsties ne tikai kustības novērojumiem, bet arī spektrālajiem novērojumiem, tādējādi gūstot priekšstatu par objekta ķīmisko sastāvu.
Paredzams, ka "2I/Borisov" mūsu Saules sistēmu būs pametusi jau gadu pēc ierašanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!