Lai astronomiem būtu vieglāk pierast pie tumsas un vienlaikus neuzskriet teleskopam vai sienā, observatorijās izmanto sarkanas krāsas apgaismojumu. Taču, lai veiksmīgi darbotos šādā apgaismojumā, jāzina, kā darbojas krāsas. Astronoms un fizikas fans Aivis Meijers uzskatāmi nodemonstrē, kāpēc observatorijās pētnieki svarīgāko informāciju pierakstos neizceļ ar sarkanas krāsas tinti.

Sarkanā gaismā sarkana krāsa ir gaiša, bet zaļš izskatās melns, bet zaļā gaismā būs otrādi – zaļš būs gaišā krāsā, bet sarkans izskatīsies melns. Ja gaisma ir balta, tad tā jau tās krāsas rodas – katra krāsa "izdomā", kuras krāsas gaismu atstarot, bet kuru neatstarot.

Trijstūris, kurš ir purpura krāsā, atstaro sarkanu un zilu gaismu. Zaļa gaisma tam nav vajadzīga, tādēļ zaļā gaismā tas izskatās melns. Savukārt, ja no baltās gaismas izslēdz ārā zilo gaismu, trijstūris izskatīsies sarkans. Ja izslēdz ārā sarkano gaismu, tas izskatīsies zils, skaidro Meijers.

Turpinot eksperimentu, fizikas fans demonstrē, kā sarkanā gaismā izskatās siltās un aukstās krāsas. Proti, siltās krāsas sarkanā gaismā būs gaišas, bet aukstās – tumšas. "Tieši tāpēc observatorijās, kur ir sarkans apgaismojums, nevajadzētu svarīgāko informāciju izcelt ar sarkano tinti, jo tā nebūs redzama."

AstronomijazinatneEksperimenti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit