Tomēr, kaut Ostvalds aptuveni ceturtdaļu gadsimta mācījās un strādāja Rīgā, Latvija neatkarīgas valsts statusā tolaik vēl neeksistēja, tāpēc par Latvijas pētnieka sasniegumu to gluži uzskatīt nevar, turklāt Ostvalds nemaz neesot bijis pārāk augstās domās par latviešiem. Aizvien atklāts ir jautājums – kad Latvija tiks pie sava pirmā īstā Nobela, cik tuvu Latvijas pētnieki prēmijas saņemšanai bijuši līdzšinējā vēsturē un vai mums vispār ir izredzes?
Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze Nobela prēmijas salīdzina ar loteriju. "Tāpat kā "Euro Jackpot", kur nekad neviens lielais laimests Latvijā nav izkritis, arī Nobela balvas dalīšanā jābūt ļoti lielai cūcenei, lai mēs to dabūtu," atzīst Jundze un norāda - LRS taktika ir katru gadu pieteikt vienu un to pašu kandidātu, tādā veidā cenšoties panākt, lai zviedru akadēmiķi, kuriem mēs esam "pilnīgi neinteresanta perifērija", iegaumēs vismaz kandidāta uzvārdu.
Profesors Juris Salaks, kurš pētījis Nobela prēmijas laureātu saknes Latvijā, atgādina, ka nominēt nav sarežģīti, un to vajag darīt. "Mēs esam kūtri, varbūt paši sev neticam."
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
