ESO
Aizvadītajā nedēļā noslēdzās balsojums, kurā vairāk nekā 100 valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāji tika aicināti izvēlēties nosaukumu zvaigznei un ap to riņķojošai citplanētai. Nobalsojot vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku, Latvijas "aizgādniecībā" esošo zvaigzni HD 118203 rosina saukt par Liesmu, bet planētu - par Staburagu. Tagad jāgaida oficiāls apstiprinājums par vārdu statusu no Starptautiskās Astronomijas savienības (IAU), kuru tā sola sniegt decembrī.

Ierosinājumus nosaukumu komplektiem varēja iesniegt divus mēnešus, bet balsošana par komisijas atlasītiem 10 komplektiem norisinājās mēnesi – no 6. septembra līdz 7. oktobrim.

Saskaņā ar IAU noteikumiem, ne vēlāk kā līdz novembra sākumam valstīm ir jāinformē IAU par valstī veiktajām izvēlēm – par trijiem visvairāk balsis ieguvušiem komplektiem. Zvaigznei un citplanētai jābūt nosauktai atbilstoši visvairāk balsis ieguvušajam komplektam, tomēr būtiski norādīt, ka IAU iebildumu gadījumā pirmais variants var tikt noraidīts par labu kādam no pārējiem diviem. IAU visvairāk balsu saņēmušo variantu var noraidīt, piemēram, ja ieteiktie nosaukumi sakrīt ar citu valstu piedāvājumu, vai tie neatbilst politiskajai vai komerciālajai neitralitātei.

Visvairāk balsu saņēma nosaukumu pāris Liesma zvaigznei un Staburags citplanētai. Otrajā vietā - Austra un Laima, bet trešajā attiecīgi Laima un Māra.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar oriģinālo vārdu komplekta "Liesma un Staburags" pieteikumu šie vārdi ir doti par godu latviešu skolotāja un dzejnieka Frīdriha Mālberģa (1824-1907) poēmai "Staburags un Liesma".

Zvaigzne HD 118203 ir novērojama Latvijā cauru gadu viegli atpazīstamajos Lielajos Greizajos Ratos, kas ir daļa no Lielā Lāča zvaigznāja. Tiesa, tam nepieciešamas skaidras debesis un binoklis vai neliels teleskops. Planētu pie zvaigznes HD 118203 2006. gadā atklāja astronomu grupa Ronalda da Silvas vadībā, veicot novērojumus Augšprovansas observatorijā (Francija).

Pēc savām fizikālajām īpašībām zvaigzne HD 118203 pieder pie submilžu kategorijas. Tā ir oranža, nedaudz lielāka par Sauli, bet ap to riņķojošā planēta ir tā saucamais karstais jupiters – tā ir divreiz masīvāka par Saules sistēmas lielāko planētu Jupiteru un atrodas tuvu pie zvaigznes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!