Bez normālas krāsu redzes vēl ir astoņi veidi, kā cilvēks neredz kādu no pamatkrāsām, vai arī tās redz vājināti. Ļoti maz ir tādu cilvēku, kas neredz tieši zilo krāsu, kā arī tādu, kuri krāsas neredz vispār, tāpēc eksperimentā Meijers uzsvaru liek uz tipiskākajiem krāsu redzes trūkuma veidiem - ja cilvēks neredz vai slikti redz sarkanu vai zaļu krāsu.
Nereti cilvēki ar daltonismu saprot jebkāda veida krāsu redzes trūkumu, taču Meijers uzsver, ka par daltonismu sauc tikai sarkanās krāsas redzes trūkumu. Lai nerastos pārpratumi, mūsdienās katram krāsu redzes trūkuma veidam ir savs zinātnisks nosaukums. Piemēram, sarkanās krāsas redzes trūkumu sauc par protanopiju, bet visbiežāk sastopamo gadījumu, kas ir zaļās krāsas redzes vājinājums – par deiteranomāliju.
Mainot apgaismojumu, var simulēt situāciju, kā pasauli redz cilvēki ar dažādiem krāsu redzes trūkuma veidiem.
"Daltoniķi" krāsas redz, taču krāsu daudzums ir mazāks. Dažādas piemeklētas krāsas daltoniķim var šķist vienādas.
Kā pierāda eksperiments, ir arī gadījumi, kad konkrētu simbolu speciāli izveidotā testā var ieraudzīt tieši cilvēki ar normālas krāsu redzes trūkumiem, Meijera demonstrētajā gadījumā – cilvēki, kas neredz zaļu vai sarkanu krāsu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
