Foto: AP/Scanpix/LETA

Kad augusta beigās astronoms-amatieris Genādijs Borisovs pirmo reizi fiksēja komētu "C/2019 Q4" – ciemiņu no starpzvaigžņu telpas –, tā attēlos izskatījās vien pēc melnbalta, graudaina punktiņa. Tā kā šis ir tikai otrs reģistrētais gadījums, kad Saules sistēmā astronomi pamanījuši "viesi no ārpuses", atklājums piesaistīja nedalītu uzmanību visā pasaulē, un nu NASA ar Habla kosmisko teleskopu izdevies iegūt jau krietni labāku komētas attēlu, vēsta "Space.com".

Ar Habla teleskopu iegūtie dati ļāvuši astronomiem secināt, ka komēta "C/2019 Q4" (vai "2I/Borisov") ir visnotaļ līdzīga mūsu Saules sistēmā jau izpētītajām – gan gāzu un putekļu astes, gan uzbūves, gan ķīmiskā sastāva ziņā.

Attēls ar Habla teleskopu uzņemts 12. oktobrī un ir pagaidām tehniski labākais, asākais šī objekta fotouzņēmums. Brīdī, kad Habla "acs" bija pavērsta pret komētu, tā atradās 420 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Komēta pa hiperbolisku trajektoriju virzās garām Saulei ar aptuveno ātrumu 177 000 km/h jeb teju 50 km/s.

"Kaut šī zvaigžņu sistēma, no kurienes nāk "2I/Borisov", var krietni atšķirties no mūsējās, ir ļoti zīmīgi, ka pati komēta un tās īpašības ir visai līdzīgas mūsu Saules sistēmā fiksētajām," uzsver Amaja Moro-Martina no Kosmiskā teleskopa zinātniskā institūta Baltimorā, ASV.

Līdz šim visas Saules sistēmā pamanītās komētas nākušas no divām vietām – Koipera joslas, kas ir tuvu nosacītajai Saules sistēmas ārējai robežai, un Orta mākoņa, kas atrodas aptuveni viena gaismas gada attālumā no Saules.

Šobrīd komētas "2I/Borisov" novērojumos piedalās arī Latvijas astronomi, tostarp Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošais pētnieks Ilgmārs Eglītis, kurš komētu fiksējis arī ar Baldones observatorijas teleskopu.

Eglītis "Delfi Campus" jau iepriekš norādīja, ka tagad par komētas kustību un trajektoriju ir gana labs priekšstats, tāpēc pētnieki var vairāk uzmanības veltīt spektrālajiem novērojumiem, lai uzzinātu vairāk par objekta ķīmisko sastāvu.

Astronoms zināja teikt, ka ar neapbruņotu aci komētu redzēt nevarēs, taču decembra sākumā būs visizdevīgākais brīdis, lai astronomijas entuziasti varētu mēģināt komētu mēģināt arī ar mazākiem teleskopiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!