Eksperimentā izmantots metru biezs ūdens slānis, vājpiens un baltas gaismas avots, kas reprezentē Sauli (par to, ka Saule patiesi ir balta, nevis dzeltena vai oranža, vari pārliecināties, noskatoties šo eksperimentu). Meijers demonstrē, kā mainās Saules krāsa, tai rietot un gaismai ejot cauri arvien biezākiem atmosfēras slāņiem.
Eksperimenta sākumā cauri kastei izejošo gaismu redzam baltu – šādā krāsā Saules gaismu redzam dienā. Vakarā, Saulei tuvojoties apvārsnim, tās krāsa kļūst sākumā dzeltena, tad oranža, visbeidzot sarkana, turklāt gaisma kļūst arī arvien blāvāka.
Gaismas izkliede notiek jau atmosfēras augšējos slāņos. No baltās gaismas vislabāk izkliedējas violetā, tad zilā un nedaudz mazāk gaiši zilā gaisma, tāpēc kopumā skaidrā dienā debesis redzam zilas.