kosmoss, visums, astronomija
Foto: Shutterstock
Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta trim zinātniekiem par atklājumiem kosmoloģijā, kas sniedz jaunu sapratni par Visuma struktūru un vēsturi. Vairāk par zinātnieku ieguldījumu, atklājumiem un Visumu stāsta Latvijas Universitātes (LU) Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.

Nobela prēmija fizikā – kā astronomi to šogad nopelnīja?

Par pirmo Nobela prēmijas daļu, kas ir piešķirta Džeimsam Pīblsam, pastāstīt ir grūtāk, jo tie ir sarežģīti teorētiskie pētījumi. Tie attiecās uz to, kā Visums pašā sākumā radās un kas notika pēc tam. Piemēram, zinātnieki 20. gadsimta 60. gados sāka spriest par to, ka Visums sākumā bijis karsts, pēc tam izpleties un atdzisis, un jau spēja izrēķināt, kādi ir sagaidāmie ķīmiskie elementi, un kādas būs to masas attiecības. Pīblss jau tajā laikā sāka piedalīties šajos darbos. 1964. gadā viņš bija tajā grupā, kas paredzēja, ka šajā Visuma izplešanās procesā vienā brīdī jābūt kosmiskajam mikroviļņu fonam, kas ir tāds kā nospiedums vai nosacīts Visuma attēls no tiem ļoti senajiem laikiem, kad Visuma vecums bija tikai nepilns miljons gadu. Šobrīd, kā zināms, Visuma vecums ir 14 miljardi gadu. Tas bija kā svarīgs paredzējums, kas eksperimentāli pavisam drīz apstiprinājās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!