Nākotnē, kad darba tirgū arvien biežāk būs jākonkurē ar robotiem, mākslīgo intelektu un citiem tehnoloģiju brīnumiem, tā kļūs par absolūti neaizstājamu prasmi, ko jāattīsta visas dzīves laikā. Kā mainīsies profesijas nākotnē, kā bērniem, jauniešiem un viņu vecākiem tam laicīgi sagatavoties? Par šo tematu ikgadējās Karjeras nedēļas laikā oktobra trešajā nedēļā dažādās auditorijās sprieda arī karjeras eksperti.
Ar robotiem konkurēs empātija un radošums
ASV IT uzņēmuma "Cognizant" ziņojums par nākotnes profesijām "21 Jobs of the Future Report" nosauc vairākas neparastas nākotnes profesijas – digitālais drēbnieks, kas piedāvā personalizētus individuālo šuvēju pakalpojumus, papildinātās realitātes ceļojumu arhitekts, virtuālās identitātes drošības eksperts, kiberuzbrukumu speciālists, mašīnu personības dizaina vadītājs un citas. Kā norāda karjeras konsultante Jolanta Priede, par šiem nosaukumiem varam brīnīties, taču patiesībā ikviens jaunietis pats var uzburt savu nākotnes profesiju, kombinējot savas individuālās prasmes.
"Nākotnes darba tirgū visi konkurēsim ar robotiem, bet cilvēku no robota atšķir trīs galvenās prasmes – empātija, radošums un emocionālā inteliģence. Tāpēc bērniem jau kopš mazotnes svarīgi pilnveidot sevi pēc iespējas dažādākās jomās. Mūzika, programmēšana, sports, māksla – tas ir nozīmīgs resurss, kas bagātina ikvienu karjeru," uzsver Priede.
Lai gan pamata profesijas saglabāsies, tehnoloģiju ietekmē tās pārveidosies, kļūs citādākas. Piemēram, tradicionālais pasniedzējs augstskolā nākotnē varētu būt nevis informācijas sniedzējs, bet gan iedvesmotājs, padomdevējs, koučs, mentors un atbalsta sniedzējs jaunajam cilvēkam zināšanu apguvē.
"Tikpat svarīgi kā prast veikt konkrētu darbu būs spēja mainīties, gatavība pieņemt, ka jaunajai situācijai darbā cilvēku ne vienmēr apmācīs, pateiks priekšā, kas un kā jādara. Priekšplānā izvirzīsies spēja mācīties, pašam meklēt risinājumus," stāsta Linda Gruze, Valsts izglītības attīstības aģentūras Karjeras atbalsta nodaļas vecākā eksperte.
Vecāku loma – neuzspiest, bet atbalstīt
Arī nākotnē ļoti būtiska ietekme jaunieša karjeras ceļā būs vecākiem. Lielākais izaicinājums šajā jomā – spēt pieņemt tehnoloģiju nestās pārmaiņas un palīdzēt bērniem tajās orientēties. Karjeras konsultanti no pieredzes zina stāstīt, ka diemžēl joprojām ir sastopami vecāki, kas mēģina bērnam uztiept savu viedokli, ievirzīt "pareizajās" karjeras sliedēs, mudinot izvēlēties prestižās profesijas, kas ļauj labi nopelnīt, nevis atbilst bērna interesēm.
"Vecākiem ir jāspēj ieraudzīt bērna unikalitāte un to nesalauzt. Tā ir lielākā kļūda – likt bērnam realizēt vecāku nepiepildītos sapņus. Dominējošie vecāki, kas vienmēr zina, kā ir pareizāk, ir kaitnieciski, tāpat kā vienaldzīgie, kas neliekas ne zinis par jaunieša nodomiem profesijas izvēlē," uzsver Linda Gruze. Bieži viedokļa uzspiešanu pavada zināšanu trūkums par to, kā mainās profesiju pasaule, vecāku bailes no citādā, ko nes tehnoloģijas, straujā mainība, konkurence.
Izrādās, ne tikai daudziem jauniešiem, bet arī viņu vecākiem ir visai aptuvens priekšstats pat par mūsdienu profesijām. Joprojām dzīvi ir paaudžu paaudzēs pārmantoti stereotipi, piemēram, "visi mūziķi ir bohēmisti", "radošo profesiju pārstāvji lemti trūkumam" un citi.
"Apgalvojumam, ka labākā izvēle ir tikai tās profesijas, kas pieprasītas darba tirgū un ļauj labi nopelnīt, parasti oponēju, jo mana pieredze rāda, ka labs speciālists jebkurā jomā var nopelnīt pietiekami. Protams, ir jomas kā jau minētā IT, kur darbinieki ir ļoti pieprasīti un atalgojums tiešām ir salīdzinoši augstāks. Taču arī augsti kvalificēts traktorists šodien var nopelnīt pat 1500 eiro mēnesī. Bet, lai kļūtu par labu speciālistu, ir jābūt degsmei, aizrautībai, radošumam, kas ļauj attīstīt un pilnveidot prasmes visaugstākajā līmenī, un to diez vai spēs cilvēks, kas savu darbu darīs ar vienaldzību vai pat nepatiku," uzsver Gruze.
Labs veids, kā vecāki var mudināt bērnu domāt par karjeru, ir stāstīt par savu darbu, savu profesionālo pieredzi, sasniegumiem, kļūdām un mācībām. "Bēdīgi, ka joprojām sastopos ar bērniem, kuri pat 12. klasē joprojām nezina, ko darbā dara viņu vecāki, kāda ir darba specifika un galvenie pienākumi. Kad jautāju, atbilde ir – strādā, pelna naudu," stāsta Priede.
Lai kādu profesiju jaunietis izvēlētos šodien, būtiski paturēt prātā, ka neviena izvēle karjeras jomā nav akmenī iekalta un nemaināma, uzsver karjeras ekspertes. Mūsdienīgas karjeras pamatā ir spēja mācīties, mainīties, pielāgoties, apgūt jaunas prasmes visa mūža garumā. Ja kāda profesija nesaista, vienmēr var izvēlēties citu ceļu, kas, iespējams, profesionālo dzīvi padarīs daudz aizraujošāku, ļaus atbilstoši nopelnīt un vairos apmierinātību ar dzīvi kopumā.