<a rel="cc:attributionURL" href="https://unsplash.com/@cmventi20">Cameron Venti</a> / <a rel="license" href="https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/">cc</a>
Kā izdabūt vairāk no ēku norobežojošām konstrukcijām – sienām –, lai tās ne tikai aizsargātu no siltumenerģijas zudumiem, bet aktīvi piedalītos ēkas siltumapgādes sistēmā? Šādu jautājumu risina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētniece Ruta Vanaga ar savu komandu. Pētnieki uzskata, ka tradicionālie siltināšanas materiāli un metodes jau ir tik attīstītas, ka nākotnē lieli lēcieni iespējami, vien radot konceptuāli pavisam jaunas idejas. Vanaga ar kolēģiem iedvesmu smeļas no ziemeļu dzīvniekiem, kuri ir lieliski pielāgojušies optimālai siltumenerģijas izmantošanai.

Vanaga ikdienā strādā RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā, un savas disertācijas ietvaros meklē veidus, kā, analoģijās runājot, ietērpt ēkas vaļa "tauku mētelītī".

Latvijas Radio 2 raidījumā "Nākotnes pietura" pētniece uzsver: "Dabā ir vērts skatīties – dabā viss ir piemērots vietējiem apstākļiem. Kas dzīvo tuksnesī, nedzīvos ziemeļos, un otrādi. Skatāmies, kādas īpašības ir tieši ziemeļos dzīvojošajiem dzīvniekiem un kādas vajadzības šīs īpašības apmierina. Skatāmies, kā notiek termoregulācijas procesi dabā. Institūtā strādāju ēku grupā, tāpēc fokusējos uz ēku energoefektivitāti. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo esošās tehnoloģijas tiek arvien uzlabotas, uzlabotas un uzlabotas. Mēs siltumizolāciju esam uzlabojuši tik tālu, ka tādus lēcienveidīgus uzlabojumus jau ir grūtāk sagaidīt. Ja agrāk katrs uzlabojums bija nozīmīgs, tad tagad tās tehnoloģijas jau ir ļoti attīstītas un ļoti efektīvas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!