Lai vērtīgus labumus neatdotu Ķīnai: Latvijā pēta ogu bioatkritumu pārstrādi

No ogu miziņām pēc sulu spiešanas var iegūt ekstraktus, kuru sastāvā ir efektīvi antioksidanti, bet no sēkliņām – eļļas. Tālāk jau, attiecīgi apstrādātas, šīs izejvielas var likt lietā gan pārtikas, gan, piemēram, kosmētikas ražotāji, radot augstas pievienotās vērtības produktus. Šobrīd liela daļa ogu spiedpalieku tiek eksportētas uz Ķīnu, kur tās tiek pārstrādātas ar videi un patērētājam mazāk draudzīgām metodēm, savukārt Eiropā, kur izmanto līdzīgas metodes, pārsvarā ir runa par vīna ražošanas lielvalstīm un vīnogu spiedpalieku izmantošanu. No vīnogu spiedpaliekām iegūtie ekstrakti nav tik kvalitatīvi, kādus varam iegūt no, piemēram, mellenēm vai dzērvenēm.

"Viens no Latvijas tautsaimniecības attīstības virzieniem ir bioekonomikas attīstība, vienlaikus sekmējot videi draudzīgu tehnoloģiju izveidi un pielietojumu. Aizvien populārāka kļūst dažādu ogu, tajā skaitā gan savvaļas, gan kultivētu ogu, izmantošana, kā rezultātā var veidoties lieli atkritumu daudzumi. "Vaccinium" ģints ogu (mellenes, krūmmellenes, dzērvenes, brūklenes) pārstrādes rezultātā veidotie atkritumi – spiedpaliekas – pēc sulu iegūšanas ir ar ierobežotām izmantošanas iespējām, to uzturvērtība un kaloritāte ir zema, produkti ir izteikti skābi. Vienlaikus ogu spiedpaliekas izmantojamas efektīvu antioksidantu – polifenolu – izdalīšanai, kā arī tādu vielu grupu kā lipīdi, vaski un steroli iegūšanai," sava pētījuma virzienu ieskicē LU Fonda administrētās SIA "Mikrotīkls" stipendijas saņēmējs Kļaviņš, ko "Campus" aicināja atklāt, kā varam efektīvāk izmantot dabas veltes, lai pēc to pārstrādes palikusī biomasa būtu vēl viens resurss, nevis atkritumi.

Var teikt – tu meklē risinājumus tam, kur likt lietā materiālu, kas pat kompostam īsti neder.

Jā. Tieši tā.

Un ko ar spiedpaliekām pašlaik dara? Met ārā?

Pēdējo gadu laikā tās saldē un sūta prom uz Ķīnu.

Viņi zina, ko ar tām iesākt?

Jā, viņi visu māk.

Velk ārā kaut kādas vērtīgās vielas?

Jā, piemēram, iepērk upeņu spiedpaliekas un velk ārā vielas ar savām metodēm – tādām, kādas Eiropā varbūt nav pieļaujams izmantot.

Piemēram?

Piemēram, izmanto kaitīgus šķīdinātājus, kas var nodarīt kaitējumu videi un cilvēkam darbavietā, tostarp ekstrakcijas procesā. Arī produkts, kuru viņi iegūst, ir ar stipri zemāku kvalitāti, nekā mēs gribētu ražot Eiropā.

Un tu meklē, kā šo procesu padarīt videi draudzīgāku un drošu lietošanā. Vai šāds vielu ekstrakcijas process jau kaut kur Eiropā ir izstrādāts?

Ir. Piemēram, Francijā, Spānijā un Itālijā ir ļoti attīstīta vīna industrija. No vīnogu spiedpaliekām izvelk ārā tanīnus – tās ir vielas, kas savelk muti. Aronijas arī savelk muti tieši tāpat, tajās arī ir daudz tanīnu. Kad izraudzē vīnu, reaktorā augšā paliek milzīgs "plācenis" ar miziņām, sēkliņas parasti nogrimst. No sēkliņām spiež eļļu, bet mizas parasti vai nu izmet ārā, vai kompostē, taču pēdējos gados no tām mēģina gatavot ekstraktus. Šie ekstrakti gan nav tik kvalitatīvi. Vīna raudzēšanas procesā piedalās raugs, kas procesa laikā daļu no šīm vielām var sagraut. Pēc tam arī produktam – tas parasti ir pulveris – ir rauga smarža, tātad limonādē tas nebūs īpaši garšīgs. Krāsa būs īstā, bet garša būs kā raudzētai dzirai.

Arī polifenolu saturs, kas interesē tieši mani, nav tik augsts kā mellenēs. Vīnogu ekstraktam, kas sagatavots ar līdzīgām metodēm tepat Eiropā, krāsa drīzāk ir tumši brūna, nevis violeta vai sarkana. Mēs cenšamies izveidot produktu, kas ir kvalitatīvāks un kuru var pievienot produktiem – limonādēm, jogurtiem –, lai tos padarītu violetus un lai krāsa tiešām tāda būtu.