Aptauja: IT izglītību visbiežāk min kā garantiju labi atalgotam darbam

Šobrīd IT nozare ienes vairāk nekā 4 procentus no valsts IKP, turklāt IT uzņēmumi ir vieni no vislabāk pelnošajiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka vidējā IT uzņēmumu rentabilitāte ir ap 10 procentiem, proti, vairāk nekā divreiz apsteidz vidējo uzņēmumu rentabilitāti valstī (4,5 procenti). Arī vidējā alga nozarē ir viena no augstākajām Latvijā, pārsniedzot 1700 eiro pirms nodokļu nomaksas.

"Darbu nākotnē var garantēt motivācija nemitīgi mācīties, vērot, kas jauns notiek IT nozarē, gūt pieredzi darot. Tāpat ir svarīgi atrast domubiedru grupu, ar kuru dalīties idejās un eksperimentēt, lai tavi paveiktie darbi un projekti ir tavs labākais CV ieraksts," uzskata IT uzņēmuma "Emergn" personāla atlases konsultante Lāsma Indrijaite.

Kā nākamās divas perspektīvākās nozares aptaujātie norādījuši inženierzinātnes (12 procenti) un medicīnu, veselības aprūpi (12 procenti). Tie respondenti, kuri par perspektīvāko studiju jomu uzskata inženierzinātnes, nāk no visplašākās vecuma grupas – šādi visbiežāk domā sievietes un vīrieši vecumā no 25 līdz pat 54 gadiem.

Diāna Urtāne, Latvijas elektronikas izstrādes un ražošanas uzņēmuma "HansaMatrix" personāla vadītāja, uzsver, ka "inženierzinātņu jomā iegūtā izglītība bieži vien ir saistīta ar specifiskām tehniskām zināšanām, kuras būs jāizmanto ikdienas darbā - it sevišķi tas raksturīgi produktu izstrādē. Ražošanā mēdz būt amati, kur inženierzinātņu izglītība ir obligāta, taču ir arī tādi amati, kur darba pieredze var aizstāt izglītību."

Savukārt medicīnā darba iespējas sniedz plašā karjeras ceļa izvēle, uzskata Māris Andersons, Medicīnas sabiedrības "ARS" valdes priekšsēdētājs: "Absolvējot Medicīnas fakultāti, jauniešiem ir dažādas iespējas - turpināt studijas rezidentūrā un strādāt lielajās valsts slimnīcās, iesaistīties farmācijas industrijā, veselības aprūpes politikas plānošanā vai ar medicīnu saistītā uzņēmējdarbībā. Turklāt gan jaunie, gan pieredzējušie speciālisti ir ļoti pieprasīti privātos ārstniecības uzņēmumos."

Piecu nozaru topu, kas garantēs darbu jauniešiem nākotnē, noslēdz ekonomika un finanses (6 procenti) un mārketings un sabiedriskās attiecības (6 procenti). Abās no šīm jomām jaušama strauja digitalizācija, kas radījusi darbavietas, kuras nepastāvēja vēl pirms diviem trim gadiem.

"Digitālais mārketings kļūst arvien tehnoloģiskāks, parādās mākslīgā intelekta risinājumi, kas tuvāko gadu laikā ieņems ļoti nozīmīgu vietu digitālā mārketinga ekosistēmā. Digitālā mārketinga speciālistu loma vairāk pieaugs stratēģiskā līmenī, savukārt tiem profesionāļiem, kas jau šobrīd ir industrijā, būs daudz jāmācās, lai nepazustu mainīgajos apstākļos," brīdina Aigars Armanovs, aģentūras "MarketMeNow" vadītājs.

Aptaujā, kas norisinājās portālos "CVMarket" un "YourMove" 2019. gada augustā un septembrī, kopā piedalījās 2067 respondenti, atbildot anonīmi abās mājaslapās un sociālajos tīklos ievietotajās anketās.