Aldis Ērglis, AS "Emergn" Mašīnmācīšanās laboratorijas vadītājs
Statistikas rēķināšana Latvijā sākās pirms industriālās revolūcijas jeb apmēram 200 gadiem. Agrāk rēķināts tika uz papīra, tad ar skaitīkļiem un vēlāk jau ar pirmajiem kalkulatoriem. Sākotnēji uzskaitīja pašu elementārāko – iedzīvotājus. Statistikas aprēķina būtība ir tāda, ka tiek iegūti oficiāli svarīgi valsts līmeņa rādītāji, kas kalpo kā noteikta atskaites sistēma.
Šobrīd dažādu datu iegūšana un apstrāde aizņem pietiekami daudz laika, taču mūsdienu tehnoloģijas nodrošina to, ka parādās arī tā saucamie atvērtie dati (open data). Atvērto datu princips savukārt nodrošina, ka uzkrātie dati nonāk valsts pārvaldes un pašvaldību rīcībā un var kalpot par vienu no analītiskajiem rādītājiem, piemēram, veicot reģionālo reformu, budžeta plānošanā, izmantojot statistisko datus par iedzīvotājiem novados. Šiem datiem ir plašs pielietojums.
Parasti datu analīzē mēs koncentrējamies ne tik daudz uz pieejamo datu daudzumu, bet konkrētu lietu, ko gribam saprast, izpētīt, izskaidrot vai uzzināt. Tad meklējam, ar kādiem datiem to varam izdarīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
