datorspēles, videospēles, IT, programmēšana
Foto: Shutterstock

Ja savu karjeru nākotnē vēlies saistīt ar videospēļu izstrādes industriju, jāsāk domāt jau tagad – kādas zināšanas būs nepieciešamas, ko un kāpēc mācīties. Margarita Romančenko, videospēļu dizainere no studijas "Soaphog", tiekoties ar Rēzeknes 5. vidusskolas skolēniem "Latvijas dzelzceļa" (LDz) rīkotajā pasākumu ciklā "KonkurētSPĒJĪGS", uzsvēra – izstrādāt datorspēles nav viegli, tas nav "visu dienu sēdēt pie datora un spēlēt spēles".

Romančenko tikšanās laikā sniedza skolēniem ieskatu industrijas aizkulisēs – kā tiek radītas videospēles un kādas eksaktās zināšanas ir nepieciešamas, lai varētu strādāt šajā jomā.

Videospēļu dizainere stāsta: "Bieži vien šķiet, ka videospēļu veidošana ir viegla – sēdi un visu dienu spēlē spēles. Taču tā nepavisam nav, jo ir daudz posmu, kuriem "jāiet cauri", lai iegūtu gala produktu. Turklāt nepieciešams plašs zināšanu klāsts, it īpaši eksakto zinātņu jomā. Piemēram, veidojot animācijas, ir jāzina matemātika, jo ir jāaprēķina, kādos izmēros būs videospēļu tēli, jāredz, kā tie izskatīsies telpiski. Ir daudz un dažādu posmu spēļu radīšanā, un visos ir nepieciešama liela precizitāte un zināšanas."

Romančenko arī norāda, ka jābūt gatavam visu laiku mācīties. Šī joma ir dinamiska, katru dienu nākas prasmes papildināt.

"Galvenais – mērķtiecība un prasme ātri apgūt jaunas zināšanas. Izvēloties turpmāko izglītību, noteikti jāpieverš uzmanība digitālajām prasmēm. Atkarībā no interesējošā darbības veida, tā varbūt gan programmēšana, gan 3D grafika vai animācija. Tomēr nedrīkst paļauties tikai uz formālās izglītības sniegtajām zināšanām. Šajā jomā intensīvi jāattīstās arī patstāvīgi. Apgūstiet zināšanas pašmācības ceļā, apmeklējiet tādus pasākumus kā game jam (spēļu izstrādes hakatoni) un nebaidieties uzsākt savu projektu izstrādi!" iedrošina videospēļu dizainere.

Pasākuma laikā skolēnus uzrunāja arī LDz korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Ieva Kārkliņa, kura iepazīstināja ar tīmekļa vietni STEaMUP – palīgu ne tikai skolēniem, bet arī vecākiem un skolotājiem: "Nereti skolēniem STEM priekšmetu apgūšana sagādā grūtības. Iemesli ir dažādi – varbūt trūkst intereses, motivācijas, neredz saikni un nesaprot, kur varēs pielietot iegūtās zināšanas. Tas nozīmē, ka mācību procesam jāpieiet no citas puses. Mājas lapā STEaMUP ir pieejama informācija par to, kāpēc jāapgūst STEM priekšmeti un kādās profesijās var tos pielietot."

Pasākuma izskaņā skolēniem STEaMup laboratorijā tika demonstrēti eksperimenti, kurus vadīja LU Fizikas institūta zinātnieks Arvīds Viesturs Vimba.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!